Zemē guldot
* * * * *
Kur tu esi, dvēselīte ?
– Vai vēl tur, kur miesa mīt ?
Jeb jau tālā ilgu ceļā
Traucies prom, kur Gaisma spīd ?
Vai pa ceļam nāksi arī
Tomēr mani apraudzīt ?
Iedod, lūdzu, gaišu mieru
As’ru vietā, dvēselīt !
Bet es došu - brīvu vaļu
Taviem spārniem viegli traukt;
Bēdu važas zemē rakšu
Līdz ar miesu, dvēselīt !
16.08.2000 (. . . zemē guldot)
* * * * * * *
Ko tur teikt ? - Nu sveces klusi liesmo;
Manā sirdī pamestība kliedz !
Biji man kā stipra klints un aizvējš,
Tagad - būsi manā sirdī glābts .
Ko vairs teikt ? Tas laikam Dieva ziņā
Dzīvē lomas reizēm samainīt . . .
Atmiņās es tomēr skriešu slēpties
Tavas mīlestības aizvējā !
Nezinu - vai kļūšu klints, jeb ļaušos
Likteņupei mani straumē nest . . .
Kamēr ir ko glābt uz Zemes šīs, es ceru –
Gaismas eņģeļi man atkal spēku dos !
16.08.2000 (Zigucim Viņsaulē aizejot)
Autors: Baiba V.