Zemē  guldot

*  *  *  *  *

Kur  tu  esi,  dvēselīte  ?

– Vai  vēl  tur,  kur  miesa  mīt ?

Jeb  jau  tālā  ilgu  ceļā

Traucies  prom,  kur  Gaisma  spīd ?

Vai  pa  ceļam  nāksi  arī

Tomēr  mani  apraudzīt ?

Iedod,  lūdzu,  gaišu  mieru

As’ru  vietā,  dvēselīt !

Bet  es  došu  -  brīvu  vaļu

Taviem  spārniem  viegli  traukt;

Bēdu  važas  zemē  rakšu

Līdz  ar  miesu,  dvēselīt !

16.08.2000   (. . .    zemē  guldot)

 *  *  *  *  *  *  *

Ko  tur  teikt ?  -  Nu  sveces  klusi  liesmo;

Manā  sirdī  pamestība  kliedz !

Biji  man  kā  stipra  klints  un  aizvējš,

Tagad  -  būsi  manā  sirdī  glābts .

Ko  vairs  teikt ?  Tas  laikam  Dieva  ziņā

Dzīvē  lomas  reizēm  samainīt  . . .

Atmiņās  es  tomēr  skriešu  slēpties

Tavas  mīlestības  aizvējā ! 

Nezinu  -  vai  kļūšu  klints,  jeb  ļaušos

Likteņupei  mani  straumē  nest  . . .

Kamēr  ir  ko  glābt  uz  Zemes  šīs,  es  ceru –

Gaismas  eņģeļi  man  atkal  spēku  dos !

16.08.2000     (Zigucim  Viņsaulē  aizejot)  

Autors: Baiba V.