* * * * *
Kas Laime ir netveramā ?
Un saki jel – kur tā mīt ?
Vai meklēt to tālos ceļos ?
Varbūt tā no debesīm krīt ...

Kas alkas šīs neremdināmās -
Pa pasauli klejot un skriet ?
Jel apstājies Mūžības priekšā
Un ieklausies sevī mazliet !

Viss Visums ir tevī iekšā,
Turpat arī laime mīt.
Ja Mīlestību ber riekšām,
Dievs tevi tad atpazīst

Kā būtni ar degošu sirdi,
Kā staru, kas laistās un mirdz;
Jo tikai no Mīlestības
Var aizdegties cilvēka sirds !

Jo tikai no Mīlestības
Cilvēks var laimi gūt
Un, dodot to visiem (kaut domās),
Visbagātākais kļūt !
Tik notici vienreiz līdz galam !
Tik notici beidzot no sirds !

21/22.12.2004

Autors: Baiba V.