SIA "DVS Urantija"
Elizabetes iela 91/93
Tel. +371-29276118
E-pasts: urantija@e-apollo.lv

   
Iepriekšējā
Nākamā »

Sagatavots pēc ārzemju materiāliem un raksta autora dziednieku kolektīva pieredzes.

("Burtnieks Nr.15/16, 17, 18, 19, 2005. 08., 09., 10.)

Kolektīvā būtne Mihails

Mihaila mācība ir aprakstu sistēma par to, kas mēs – cilvēki - tādi esam un kāpēc esam šeit. Tā ir metafiziskā sistēma, ko mums devusi būtne, kura atrodas daudz augstākā eksistences plānā par mums. MIHAILS ir kolektīvā apziņa, kas sastāv no 1050 Dvēselēm, kuras beigušas savu pieredzes apgūšanu un eksistenci uz Zemes un pametušas savu fizisko plānu. Fiziskajā plānā šo Dvēseļu darbi ir paveikti un tagad tās mīt astrālajā plānā kā vienots veselums. Mācība Mihaila vārdā saucas tāpēc, ka Mihails bija pēdējā no Dvēseles fragmentiem, kura mita uz Zemes apmēram 1500 gadus atpakaļ. Šādu kolektīvo būtņu ir ļoti daudz (Sanata Kumara, Sen-Žermēns, Seths, Aštars u.c.), tāpēc, lai varētu atšķirt kolektīvās būtnes vienu no otras, viņām, cilvēka prāta potenciālo iespēju līmenī, ir doti vārdi, kaut gan, patiesībā viss ir daudz sarežģītāk...
Uz Zemes katra Dvēsele iziet visus pieredzes apgūšanas posmus un tad atgriežas savā sākumā - kopējā kolektīvajā apziņā. Lūk, kāpēc mums dažkārt nepazīstams cilvēks šķiet tik pazīstams it kā "es jau viņu simts gadus pazīstu", bet citu cilvēku pirmo reizi ieraugot mūsos rodas nepatika un mēs viņu labāk "redzam ejam nekā nākam". Acīmredzot esam satikuši savas kolektīvās būtnes fragmentus.
Šo informāciju, kuru vairāku desmitu gadu garumā mums sniedz Mihails, izplata "kontaktpersonas" tā saucamajā čenelinga ceļā, kuras dzīvo visā pasaulē.

Kolektīvās būtnes Mihaila mērķis ir palīdzēt cilvēkiem saprast:

  • kāpēc mēs esam tieši tādi un ne savādāki?
  • kāpēc dzīvojam tieši tādā vidē kādā dzīvojam?
  • un pats būtiskākais – ko mums ar to visu iesākt? Kā dzīvot tā, lai ciešanu vietā mēs būtu laimīgi?

Šajā mācībā dota izpratne par cilvēka veidolā "iesprostotās" dvēseles attīstības "uzrakstītā scenārija" un attīstībai jeb pieredzes apgūšanai vajadzīgajiem elementiem. Scenārijā dvēsele sev izvēlās vispiemērotāko formu "teātra izrādes spēlēšanai" uz Zemes:

  • "teātra izrādes nosaukumu" jeb dzīves uzdevumu,
  • ķermeņa tipu un izskatu,
  • galveno vadošo negatīvo un pozitīvo īpašību,
  • rīcības un mērķa sasniegšanas režīmu,
  • cilvēka emociju izteiksmes lomu,
  • garīgās attīstības līmeni.
  • Dvēsele, pilnvērtīgai pieredzes apguvei, izvēlās citas dvēseles jeb partnerus cilvēka veidolā ar kurām viņas "slēdz" līgumus: karmiskos un brīvos, negatīvos un pozitīvos.
  • Dvēseles sev izvēlās atbalsta grupu, kura ar pozitīvo klātbūtni palīdzēs dvēselei izturēt pieredzes apguves laiku uz Zemes utt.

Tad, kad "scenārija un "teātra izrādes" priekšdarbi ir veikti, Dvēsele iemiesojas uz Zemes. Un teātris sākas! Dvēsele iziet cauri visiem Dvēseles vecuma cikliem un līmeņiem ar iepriekšminētajām butaforijām: ķermeņa tipu, rakstura iezīmēm, līgumiem utt. Ja Dvēselei ir karmiskais laulības līgums tieši ar šo cilvēku, tad neatkarīgi no apstākļiem vai Dvēsele šo Dvēseli cilvēka veidolā sastop desmito reizi vai pirmo reizi un "ieslēdzās" mīlestība no pirmā acu skata, bet, jebkurā gadījumā, šie cilvēki sastapsies un "teātri" spēlēs. Kurš precīzāk spēlē atbilstoši scenārijam, tam "labāk" veicas. Ja karmiskajam laulības līgumam līdztekus pēc "scenārija" ir paredzēts arī kāds no negatīvajiem (pie tam karmiskajiem!) līgumiem, piemēram agresors – upuris, tad ģimenē iekaustīšana (zemākajā līguma izpausmes formā) vai morāla pazemošana (augstākajā formā), būs ģimenes vizītkarte. Jo godīgāk "iekaustītājs" pilda savu līguma daļu (parasti tas ir vīrs), jo viņam "vieglāk dzīvojās", bet, savukārt "iekaustāmā" (parasti tā ir sieva) stāvoklis pasliktinās līdz brīdim, kad sieva apgūto rūgto pieredzi transformē tādās īpašībās kā uzņēmība, stingra lēmumu pieņemšana un izpilde, patstāvība, neatlaidība, drošsirdība, klasisko un garīgo zināšanu apguve, mērķa sasniegšana, centība utt.
Šobrīd, sākot ar 2003.gada 19. novembri, kad planētu Zemi sāka "apskalot" kārtējais jaunais, garīgai attīstībai svarīgs enerģijas veids, cilvēkiem, kuriem ir neatlaidīga vēlēšanās pēc garīgās attīstības caur apziņas ceļu un ir apnicis ciešanu ceļš (slimības, neveiksmes, materiālās grūtības, negatīva saskarsme ar tuviniekiem un kolēģiem utt.), tiek dotas iespējas lauzt šo dažādo negatīvo līgumu izpausmes un vienošanās (to mūsu dziedināšanas seansos veicam ar katru cilvēku individuāli atbilstoši viņa scenārijam).
Ja tiek lauzti negatīvie līgumi, tad paša cilvēka pienākums ir mainīt savu domāšanu un rīcības veidu. Ir sacīts: "lai izmainītu visu pasauli, ir jāizmaina tikai vienu cilvēku – sevi un savu attieksmi pret apkārt notiekošo". Arī nodarbībās un lekcijās parādam ceļu šai rīcībai, nevis darām cilvēka vietā!


Nekas uz šīs pasaules NAV jādara otra vietā, arī dziedināšana. KATRS spēj būt dziednieks sev un citiem! (Tas tiek mācīts DVS Urantijas fonda nodarbībās.)
Ja cilvēks iet pa uzrakstītā scenārija precīzu ceļu – ar viņu viss ir kārtībā, pat no nepatīkamiem notikumiem cilvēks iegūst pieredzi, bet ne fiziskās vai morālās ciešanas. Tiklīdz cilvēks novirzās no scenārijā paredzētā pieredzes apgūšanas ceļa, viņu piemeklē dažādas kaites un situācijas (slimības, pēkšņi nelaimes gadījumi, darba zaudējums). Tas tiek darīts, lai cilvēks izprastu, ka viņš dara ne to, kas paredzēts scenārijā. Ja sāp kājas – tātad izvēlētais ceļš (un, iespējams, jau ne pirmo reinkarnāciju) neatbilst scenārijam, sāp rokas – dari ne to, kas jādara, pleci un muguras augšdaļa – stiep kā kamielis ne savu nastu – tātad uzņemies pienākumus, kas pēc scenārija ir jāpilda kādam citam, bet ar savu "labo gribu kamielis" (lūdzu, piedodiet!) iejaucas otra scenārijā un, iespējams, arī karmas atstrādē. Problēmas ar galvu – domā ne to, smadzenes noslogo ar nevajadzīgām domām (visbiežāk ar negatīvu fantazēšanu un situācijas dramatizēšanu). Insults – tas jau ir nopietns trieciens, lai atjēgtos. Infarksts – vai nu nemaz nevienu nemīli (arī sevi!), vai arī gribi visiem izdabāt (un tās ir slēptās bailes, ka kāds var padomāt nepietiekoši labi vai novērtēs kā nederīgu, vai bailes pazaudēt kontroli utt.).
Šajā sakarā – ir divas atšķirīgas lietas – egoisms un mīlestība. Iespējams tā ir vissarežģītākā lieta piektās/sestās rases un Zemes evolūcijas pārejas posmā, kas cilvēkam ir jāizprot un atbilstoši jāspēj rīkoties. Mūs citi mīl tikpat daudz (un ne par drusku vairāk) cik mēs mīlam sevi. Pamatojoties uz līdzcilvēku attieksmi pret jums, jūs varat novērtēt jūsu mīlestību pašam pret sevi. Jo cilvēkā lielāks egoisms, jo mazāka mīlestība pret sevi un apkārt redzamo un neredzamo pasauli. Pastāv garīgās attīstības parametri, ar kuru palīdzību var noteikt cilvēka garīgo attīstību, potenciālu un dinamiku. Viens no tādiem ir EGO skaitlis izteikts 100% izteiksmē. Garīgi attīstītam cilvēkam EGO vajadzētu būt ap 20 (un zemāk), tad otra daļa - 80 ir intuīcija. Jo lielāks EGO skaitlis, jo mazāka intuīcija.
Ja cilvēka EGO ir 35 vai daudz lielāks, tad sadzīvē no tādiem cilvēkiem līdzcilvēki cenšas izvairīties un šo cilvēku klātbūtnē uzturēties ir pagrūti vai pat neciešami.
Savukārt, palielināts intuīcijas skaitlis norāda uz cilvēka pozitīvajiem centieniem garīgajā attīstībā (arī sevis mīlēšanu kā Radītāja daļu). Tādi cilvēki var dot patiesu mīlestību citiem (nejaukt ar upurēšanos, ziedošanos u.c. izpausmēm baiļu ietekmē! Dažkārt šādas baiļu izpausmes "nāk" no iepriekšējo reinkarnāciju neatstrādātajiem scenārijiem, un tas ir iemesls, kāpēc šajā dzīvē situācijas "sapiņķerējas".).
Un nekas iepriekšminētajā nav ne labi ne slikti. Viss ir tā, kā tas ir – tā ir Dvēseles pieredze. Kādam "šķērsli" izdodas pārvarēt ar pirmo piegājienu, cits atkārto vairākkārt vienā dzīvē vai pat vairākās dzīvēs, līdz beidzot izdodas.
Tātad scenārijā galvenā darbojošās persona ir Dvēsele cilvēka fiziskajā veidolā. Kādi mēdz būt Dvēseles pieredzes apgūšanas posmi?

 

Iepriekšējā
Nākamā »