SIA "DVS Urantija"
Elizabetes ielā 91/93-2
Tel. +371-29276118
E-pasts: urantija@e-apollo.lv

   
Kas ir mīlestība? Ar ko mūsdienās cilvēki saprot, pasakot vārdus par mīlestību, kā viņi to izprot? Mīlestība ir mūsu dzīves pamats, tā ir mūsu misija šeit uz Zemes to atrast, iepazīt, izjust un izdzīvot. Kāpēc cilvēki jauc un maitā šo tik enerģētiski skaisto parādību? Citi pazīst seksuālu mīlestību, citi garīgu mīlestību, bet citi mīlestību pazīst tikai caur sāpēm. Kur ir tā dievišķā mīlestība, tā, kura nav iedomīga, nevēl ļaunu, nav uzbāzīga, tā svētā mīlestība. Cilvēki vairs neprot izjust mīlestības patiesumu, viņi aizslēdz durvis, bet jājautā kādēļ tā?

Cilvēki ir tik ļoti aizņemti ar savu ikdienu, viņi skrien. Viņi ir aizņemti ar neko! Kāpēc cilvēki veido parastas attiecības, attiecības, kurās domā, ka mīl, bet, patiesībā, viņiem ir pieradums un viņi nepazīst īstu mīlestību. Kāpēc cilvēki cenšas nodzīvot parastu dzīvi? Kur tad palikusi tā mīlestība, kuru pazina mūsu senči? Vai tā ir kāda kontrolēta rīcība pār cilvēkiem?

Mīlestība, pēc manām domām, ir skaistums, kas plūst no dvēseles, un Tev ir, kam to dot, un kāds prot to pieņemt un sniegt pretī to pašu- tīru mīlestību. Tas ir tad, kad ir labi un Tu vēlies to izdzīvot atkal un atkal, izjust taurenīšus visapkārt. Mīlēt un darīt labus darbus, tādus, kas priecē citus un sevi pašu. Dzīvot mīlestībā, mīlēt sevi un citus. Darīt labu nevis censties nodarīt kādam pāri it kā mīlestības vārdā.

Katrs no mums tiecas pēc Eros, taču, kad tas pārvēršas par Philos, mums šķiet, ka mīlestība ir pazudusi. Mēs neapjaušam, ka tieši Philos var mūs aizvest pie augstākās mīlestības formas – Agape.

Lai izcīnītu Labu cīņu, ir jāiziet daudz kam cauri. Ir jāizprot vēstnešu zīmes, savas domas, pasaules būtība un sevi tajā. Ir jāiemācās patiesi mīlēt un kļūt patiesi labam cilvēkam pret pasauli un visām tās izpausmēm. Ir jāiemācās pieņemt cilvēkus tādus kādi viņi ir, un tad cilvēks mācēs arī patiesi mīlēt bez nosodījuma.

Mīlestība ir lēnprātīga,

Mīlestība ir laipna, tā neskauž,

Mīlestība nelielas, tā nav uzpūtīga.

Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu,

Tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu,

Tā nepriecājas par netaisnību,

Bet priecājas par patiesību.

Tā apklāj visu,

Tā tic visu,

Tā cer visu,

Tā panes visu.

Mīlestība nekad nebeidzas.

Tā ir, paliek ticība ,cerība, mīlestība,

Šās trīs, bet lielākā no tām ir mīlestība.

( 1.kor 13:4-13 )

Signe

Kas ir mīlestība? Ar ko mūsdienās cilvēki saprot, pasakot vārdus par mīlestību, kā viņi to izprot? Mīlestība ir mūsu dzīves pamats, tā ir mūsu misija šeit uz Zemes to atrast, iepazīt, izjust un izdzīvot. Kāpēc cilvēki jauc un maitā šo tik enerģētiski skaisto parādību? Citi pazīst seksuālu mīlestību, citi garīgu mīlestību, bet citi mīlestību pazīst tikai caur sāpēm. Kur ir tā dievišķā mīlestība, tā, kura nav iedomīga, nevēl ļaunu, nav uzbāzīga, tā svētā mīlestība. Cilvēki vairs neprot izjust mīlestības patiesumu, viņi aizslēdz durvis, bet jājautā kādēļ tā?

Cilvēki ir tik ļoti aizņemti ar savu ikdienu, viņi skrien. Viņi ir aizņemti ar neko! Kāpēc cilvēki veido parastas attiecības, attiecības, kurās domā, ka mīl, bet, patiesībā, viņiem ir pieradums un viņi nepazīst īstu mīlestību. Kāpēc cilvēki cenšas nodzīvot parastu dzīvi? Kur tad palikusi tā mīlestība, kuru pazina mūsu senči? Vai tā ir kāda kontrolēta rīcība pār cilvēkiem?

Mīlestība, pēc manām domām, ir skaistums, kas plūst no dvēseles, un Tev ir, kam to dot, un kāds prot to pieņemt un sniegt pretī to pašu- tīru mīlestību. Tas ir tad, kad ir labi un Tu vēlies to izdzīvot atkal un atkal, izjust taurenīšus visapkārt. Mīlēt un darīt labus darbus, tādus, kas priecē citus un sevi pašu. Dzīvot mīlestībā, mīlēt sevi un citus. Darīt labu nevis censties nodarīt kādam pāri it kā mīlestības vārdā.

Katrs no mums tiecas pēc Eros, taču, kad tas pārvēršas par Philos, mums šķiet, ka mīlestība ir pazudusi. Mēs neapjaušam, ka tieši Philos var mūs aizvest pie augstākās mīlestības formas – Agape.

Lai izcīnītu Labu cīņu, ir jāiziet daudz kam cauri. Ir jāizprot vēstnešu zīmes, savas domas, pasaules būtība un sevi tajā. Ir jāiemācās patiesi mīlēt un kļūt patiesi labam cilvēkam pret pasauli un visām tās izpausmēm. Ir jāiemācās pieņemt cilvēkus tādus kādi viņi ir, un tad cilvēks mācēs arī patiesi mīlēt bez nosodījuma.

Mīlestība ir lēnprātīga,

Mīlestība ir laipna, tā neskauž,

Mīlestība nelielas, tā nav uzpūtīga.

Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu,

Tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu,

Tā nepriecājas par netaisnību,

Bet priecājas par patiesību.

Tā apklāj visu,

Tā tic visu,

Tā cer visu,

Tā panes visu.

Mīlestība nekad nebeidzas.

Tā ir, paliek ticība ,cerība, mīlestība,

Šās trīs, bet lielākā no tām ir mīlestība.

( 1.kor 13:4-13 )

SigneKas ir mīlestība? Ar ko mūsdienās cilvēki saprot, pasakot vārdus par mīlestību, kā viņi to izprot? Mīlestība ir mūsu dzīves pamats, tā ir mūsu misija šeit uz Zemes to atrast, iepazīt, izjust un izdzīvot. Kāpēc cilvēki jauc un maitā šo tik enerģētiski skaisto parādību? Citi pazīst seksuālu mīlestību, citi garīgu mīlestību, bet citi mīlestību pazīst tikai caur sāpēm. Kur ir tā dievišķā mīlestība, tā, kura nav iedomīga, nevēl ļaunu, nav uzbāzīga, tā svētā mīlestība. Cilvēki vairs neprot izjust mīlestības patiesumu, viņi aizslēdz durvis, bet jājautā kādēļ tā?

Cilvēki ir tik ļoti aizņemti ar savu ikdienu, viņi skrien. Viņi ir aizņemti ar neko! Kāpēc cilvēki veido parastas attiecības, attiecības, kurās domā, ka mīl, bet, patiesībā, viņiem ir pieradums un viņi nepazīst īstu mīlestību. Kāpēc cilvēki cenšas nodzīvot parastu dzīvi? Kur tad palikusi tā mīlestība, kuru pazina mūsu senči? Vai tā ir kāda kontrolēta rīcība pār cilvēkiem?

Mīlestība, pēc manām domām, ir skaistums, kas plūst no dvēseles, un Tev ir, kam to dot, un kāds prot to pieņemt un sniegt pretī to pašu- tīru mīlestību. Tas ir tad, kad ir labi un Tu vēlies to izdzīvot atkal un atkal, izjust taurenīšus visapkārt. Mīlēt un darīt labus darbus, tādus, kas priecē citus un sevi pašu. Dzīvot mīlestībā, mīlēt sevi un citus. Darīt labu nevis censties nodarīt kādam pāri it kā mīlestības vārdā.

Katrs no mums tiecas pēc Eros, taču, kad tas pārvēršas par Philos, mums šķiet, ka mīlestība ir pazudusi. Mēs neapjaušam, ka tieši Philos var mūs aizvest pie augstākās mīlestības formas – Agape.

Lai izcīnītu Labu cīņu, ir jāiziet daudz kam cauri. Ir jāizprot vēstnešu zīmes, savas domas, pasaules būtība un sevi tajā. Ir jāiemācās patiesi mīlēt un kļūt patiesi labam cilvēkam pret pasauli un visām tās izpausmēm. Ir jāiemācās pieņemt cilvēkus tādus kādi viņi ir, un tad cilvēks mācēs arī patiesi mīlēt bez nosodījuma.

Mīlestība ir lēnprātīga,

Mīlestība ir laipna, tā neskauž,

Mīlestība nelielas, tā nav uzpūtīga.

Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu,

Tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu,

Tā nepriecājas par netaisnību,

Bet priecājas par patiesību.

Tā apklāj visu,

Tā tic visu,

Tā cer visu,

Tā panes visu.

Mīlestība nekad nebeidzas.

Tā ir, paliek ticība ,cerība, mīlestība,

Šās trīs, bet lielākā no tām ir mīlestība.

( 1.kor 13:4-13 )

Signe