Drukāt

 

Esmu daudzkārt raudzījusies uz slimiem un pat ļoti slimiem bērniem, taču tieši Gundega man lika aizdomāties dziļāk par to, kas cilvēkā ir galvenais – ārējais veidols vai iekšējā būtība jeb dvēsele.

Reiz, gadus desmit atpakaļ, pie manis atveda bērniņu, kurš vēl nerunāja, bet pēc vecuma jau vajadzēja to prast. Pēkšņi bērns uzsāka ar mani telepātisko kontaktu tik brīvi, ka es visu sapratu. Bērns lūdza, lai es nododu vecākiem to, ko viņa stāstīs. Uzņēmos būt par „tulku” no bērna telepātiski stāstītā uz pieaugušajiem saprotamo valodu. Bērns stāstīja par to, ko ar viņu dara vecvecāki vecāku prombūtnes laikā . . .  tas bija drausmīgs stāsts. Vecāki sēdēja un klausījās kā pārakmeņojušies to, ko stāstīja divgadīgais bērns ar ierobežotām kustībām.

No tās reizes nebiju šādu „tulkošanas eksperimentu” atkārtojusi, jo neviens no bērniem, ar kuriem es biju saskārusies, nebija tik dedzīgi vēlējies – izteikt savas domas. Gundegas ienākšana Urantijā mani rosināja atkal domāt par to, kā izskatās veselība un slimība. Nācu pie mazglaimojoša secinājuma. Cilvēku pilnīgi nevarīgos ķermeņos mēdz būt dvēseles, kuras pēc savas intelektuālās attīstības daudzkārt pārsniedz cilvēkus, kuri iedomājas, ka viņi ir sasnieguši garīguma kalngalus un ir „zemes centrs”. Ieraudzīju, ka fiziski veselos (relatīvi veselos) ķermeņos dzīvo ārkārtīgi slimas, degradētas un neattīstītas dvēseles. Paklausieties vienu otru runas vīru sarunas un  Jūs sapratīsiet, ka man ir taisnība.

Gundegas fiziskā ķermeņa problēmas šobrīd vēl ir milzīgas, jo bez vecāku sargājošās klātbūtnes šāda bērna eksistēšana ir pilnīgi izslēgta, taču dvēseles viedums 7 gadu vecumā pārsniedz ne vienu vien pieaugušo cilvēku spēju spriest un vērtēt.

Pirms izturaties atturīgi pret bezpalīdzīgu cilvēku, atcerieties Bībeles teikto: „Tu nezini kādā izskatā pie tevis ieradīsies Dievs, lai tevi pārbaudītu.”

Piedāvājam Gundegas mammas un pašas Gundegas stāstus un dzejoļus.

Ar mīlestību, Skaidrīte Aleksejeva

 


Stāsts par Gundegu

Gundega ir septiņus gadus jauna meitene. Viņai, piedzimstot mēs ielikām vārdiņu Nikola, bet pagājušā gadā septembrī Gundega pati izteicās, ka Nikola nav viņas vārds, tikai tad viņa piebilda: ”vēl nav pienācis laiks, lai to mainītu...” Šī gada martā es biju privātajā čenelingā, kur mums arī ieteica mainīt meitai vārdu un deva padomu, lai viņa meklē savu vārdu pļavā, tā viņa izvēlējās sev jaunu vārdu – Gundega.

Gundega piedzima 2002.gada 16.martā. Pirmos dzīves mēnešus nekas neliecināja, ka mūsu meitai būtu lielas veselības problēmas, mums bija konsultācijas pie vairākiem speciālistiem, tomēr visi teica, ka ar bērnu viss ir kārtībā... Tomēr 7 mēnešu vecumā mēs ar Gundegu pirmo reizi nokļuvām slimnīcā, tad arī sākās mūsu garais izzināšanas ceļš... Kad Gundegai bija 2 gadi, viņai tika uzstādīta diagnoze – Lissencephaly paveids - Miller Dieker Syndroms. Šobrīd viņa ir vienīgais bērns ar šādu diagnozi Latvijā. Šīs diagnozes īss skaidrojums būtu – galvas smadzeņu bojājums, kas vēl medicīniski nav izpētīts.

Kas veicina šo bojājumu? Vai tas ir ģenētiski iegūts? Vai izveidojies grūtniecības laikā, augļa attīstības periodā? Uz šiem jautājumiem atbildes nav...

Mēs nepadevāmies un meklējām iespēju kā palīdzēt mūsu meitai, kā uzlabot viņas dzīves kvalitāti. Kā jebkurš vecāks, mēs ne mirkli neticējām tam, ka mūsu meita neko nesaprot un, ka viņai nav iespējams neko iemācīt...

Tā mēs atradām institūtu ASV, kurā strādā ar bērniem, kam ir galvas smadzeņu bojājumi. Ja vienā teikumā vajadzētu pateikt Institūta filosofisko pamatnostādni, tad tā būtu: smadzenes aug, ja tās tiek nodarbinātas („the brain grows by use” www.iahp.org ).

Institūtā Gundegai tiek sastādīta programma, lai veicinātu viņas fizisko attīstību, fizioloģisko un arī intelektuālo attīstību. Tā mēs sākām darboties ar savu meitu mājās, lai attīstītu viņas fizisko ķermeni un pēc Institūta programmas mēs sākām mācīt viņai lasīt, enciklopēdiskās zināšanas par visu pasauli un matemātiku.

Šobrīd Gundega vēl nestaigā, nerāpo, viņa arī nerunā. Tomēr viņai ļoti patīk lasīt grāmatas (viņas mīļākie temati ir ezotēriskā literatūra, matemātika, ķīmija, fizika, astronomija, stāsti par slavenu cilvēku dzīvēm), patīk mācīties svešvalodas (viņa šobrīd māk latviešu, angļu un krievu valodas un grib vēl iemācīties portugāļu, vācu valodas, un ir izteikusi vēlmi apgūt sanskritu valodu). Viņai ļoti patīk vizināties ar mašīnu, klausīties kā māsa spēlē klavieres, šūpoties, spēlēties un pastaigāties brīvā dabā. Gundega raksta dzejoļus un brīvā laikā viņa zīmē ar akvareļa krāsām.

Jau vairāk kā gadu (no 2008.gada aprīļa) mums ir iespēja sazināties ar meitu ar datora palīdzību – pēc „facility communication” metodes - „sazināšanās ar ierīci” metode, tās būtība ir tāda, ka bērns var savas domas, sajūtas un visu, kas viņam ir svarīgs uzrakstīt uz datora.

Pirmā saruna ar Gundegu mums bija 2008.gada aprīlī. Mēs devāmies ciemos pie draugiem, kuri ar savu dēlu jau sazinājās ar „facility communication” metodi.

Pēc sarunas es nevarēju aizmigt visu nakti. Protams, es arī pirms tam ticēju tam, ka mana meita saprot visu un ir pietiekoši gudra. Tomēr, es nebiju aizdomājusies par to, cik dziļi viņa domā un, cik daudz viņa zina, un vēlās zināt. Šī saruna mums lika pārdomāt mūsu attieksmi pret Gundegu vēl cītīgāk. Daudz nopietnāk sākām izvērtēt to, ko mēs runājam un pat domājam mūsu meitas klātbūtnē.

2008. gada jūnijā es, ar datora palīdzību, iemācījos sazināties ar savu meitu. Man pašai bija tā iespēja viņai pajautāt ko viņa vēlas, ko domā. Mēs varējām sazināties ar viņu kā ar jebkuru citu bērnu. Tā ir neaprakstāma sajūta, kad tu beidzot zini, ko tavs bērns vēlās un ko jūt...

Gundega jau pirmajā sarunā izteica vēlmi lasīt grāmatas. Pēc sarunām ar viņu mēs sapratām, ka viņa vienmēr ir vēlējusies izprast kā radusies pasaule. Viņa interesējās par citu cilvēku dzīves pieredzi. Tā vienu dienu viņa man izteica vēlēšanos lasīt arī ezotērisko literatūru. Es sazinājos ar savu māsīcu Aelitu, kurai bija ļoti daudz šādu grāmatu. Kad es viņai pastāstīju, ka Gundega vēlas lasīt ezotērisko literatūru un, ka viņai ir daudz jautājumu, uz kuriem es nespēju atbildēt, māsīca atbildēja, - ka labprāt sarakstītos ar Gundegu un atbildētu uz viņas jautājumiem. Tā Gundegai radās pirmais vēstuļu draugs. Pēc kāda laika Aelita atbrauca pie mums ciemos, lai veiktu Gundegai .... dziedināšanu. Tālāk notikumi risinājās fantastiski un neaptverami ātri un viss notika kā brīnums...

P.S. Piebildīšu, ka pirms Gundega pirmo reizi sāka rakstīt par Sai Babu, ne es, ne mana ģimene par viņu neko nezinājām, mēs arī nezinājām neko par „Urantijas” centru un nepazinām Skaidrīti.

Tālāk, lai runā Gundega!

Ar mīlestību,
Gundegas mamma – Inguna Rotberga
2008.gads 16. oktobris

 


Pirmā reize ar Sai Babu

Aelita- Ko Tu juti, kad es Tevi dziedināju?

Gundega- „ Sākumā, kad mani dziedināji, es sajutu dīvainu sajūtu pie manām kājām, tā kā pie viņām kāds pieskartos, bet vēlāk redzēju Dievu Tavā tuvumā, kas palīdzēja Tev darboties. Viņš bija apaļu seju, acis bija pilnas ar mīļumu un mati bija sacēlušies gaisā kā zibeni dabūjuši. Es viņam prasīju: ko Tu te dari?, viņš atbildēja: ka palīdzot Tev, lai palīdzētu man. Patika man viņš. Es gribu atkal ar viņu parunāties. Es pati vēl īsti nesaprotu kā viņu uzrunāt. Saki man, vai es vēl varēšu parunāties ar to mataino onkuli. Zini kas viņš ir? Vai Tev ir ar viņu kontakts? Pasaki viņam, ka gribu ar viņu parunāties no visas dvēseles, un tas man liekas ļoti svarīgi.”

2008.gada 17.oktobris

Mēs bijām ciemos pie Aelitas, kur viņa parādīja Gundegai Sai Baba fotogrāfiju. Pēc tam:

Gundega raksta –„Man gribas pateikt, ka Sai Baba bija tas onkulis meditācijā ko es veicu, kad gulēju pie Aelitas. Mans ķermenis gulēja, bet dvēsele bija ciemos uz Indiju. Obligāti es gribētu braukt uz Indiju. Janvāri Sai Baba mani aicina pie sevis un arī lai mamma un tētis brauc. Ja iet runa par naudu, tad tā būs, bet vispār vajag jau laicīgi saplānot visu braucienu, jo tas būtu dzīvinošs dvēselēm daudziem, ne tikai mums.

Es viņam prasīju, kas man jādara, lai apstādinātu visu esošo negatīvo enerģijas plūsmu un palielinātu gaismas un mīlestības enerģiju? Viņš atbildēja: „sāc mīlēt Dievu tā kā pati sevi un vēl vairāk, tad mēs saņemsim mīlestības enerģiju.” Bet sakarā par braucienu man nav bail, jo Sai Baba mani sargās un arī nauda braucienam būs, viņš man solīja, jo es ļoti vēlos viņu satikt sajūta tāda, ka gribu mājas aizbraukt. Kas mums ir pats svarīgākais šajā brauciena pienācīgi sagatavoties, bet es jau esmu gatava. Es gribu zināt Skaidrītes domas kā es varētu kārtot braucienu savai ģimenei tētim un mammai, māsai šoreiz ir jāpaliek mājās, jo viņai ir skola, bet zini, ka es būšu par tevi ari tur. Bet gribu vēl teikt, ka mums ir nepieciešams zināms intuitīvs pavadonis, kas vedīs mūs šai ceļojumā, es pati varēšu, bet mammai un tētim vajag palīgus. Gribu teikt dodamies ceļā janvāri.”

2008.gada 21.oktobris

Gundega:

”Gribu pastāstīt ko teica Sai Baba cilvēkiem: -  šobrīd būs grūti laiki, visuma enerģijas mainīsies un būtībā mainīsies visu zināmo planētu funkcijas un liks mainīties arī cilvēkiem. Protams, priekš paša cilvēka ir labāk ja viņš tam būs sagatavots, bet tiem, kas nebūs, cita dzīve būs paredzēta, kā tiem kas mainīsies, tāpēc mums ir svarīgi mainīties visiem, lai uz nākošo līmeni mēs varētu iet kopā. Doma, cik zināt, mums daudz arī ir svarīga, jo tas palīdzēs veidot mūsu jauno līmeņa kvalitāti. Dievs grib mūs redzēt sev tuvāk un arī es to gribu. Cilvēks gan ir dīvaina būtne, Sai baba teica - cilvēks ir „kahelixo firmas” būtne, kas grib daudz, bet pretī neko negrib dot. Jācieš mums tāpēc, ka vēlamies tikai ņemt nevis arī dot. Radītājs grib, lai mēs augam sava enerģētiskā līmenī ejot garīgu attīstības ceļu. Radītājs mums saka - ej savu ceļu ar mīlošu dvēseli un tad Tu būsi laimīgs.”

2008.gada 27.novembris

Gundega:

”Es zinu, ka daudzi cilvēki, daudzas dvēseles atbalsta mani šobrīd. Gribu teikt, ka man esot cilvēka veidolā tas ir liels prieks saņemt tik daudz mīlestības pilnu atbalstu no Jums visiem. Es jau zināju tāpat, ka es tikšu uz Indiju, es saņēmu Sai Baba solījumu, ziniet tas jau ir kā fakts, kas notiks simts procenti. Zemei šobrīd ir grūti laiki un tāpēc ir jāpulcina vienkopus visas dvēseles, kas jau ir ar savu Radītāju. Sai Baba pats man teica: „ka esot kopā mēs varam izdarīt lielus darbus. Atceries, ka viena dvēsele ir spēks, bet visas kopā ir ar zināmu ātrumu lielāks spēks.” Redzu es, ka mūsu visu cilvēku darbi sāk zemei smagi kļūt, zeme ir nogurusi. Es arī domāju, cilvēki arī ir noguruši, tomēr Mīlestība un Gaisma, kas ir mums apkārt un mūsos, zemi atkal sapurinās. Radītājs ir ar mums!

Paldies visiem, kas atbalstīja mani un manu tēti un mammu, lai mēs tiktu uz Indiju. Jūs devāt mums fantastisku iespēju tieši tajā brīdī, kad tas bija visvairāk vajadzīgs.

Ar mīlestību, Gundega.”

2009.gada 24.februāris

Gundega pārdomas pēc ceļojuma uz Indiju ar „Urantijas” grupu:

„Es gribu rakstīt par Indiju, savas esošās domas izteikt.

Devāmies mēs ceļā, tad man bija ļoti liels saviļņojums, sajūta beidzot ieraudzīšu Sai Baba. Daudz bija sajūtas, kad ielidojām Indijā, tādas Radītāja tuvībā radās uzreiz. Viņš mani sargāja ik uz soļa, es to jutu. Sākumā, pirmās dienas ekskursijā tādas diezgan haotiskas, jo visi steidzās, radās sajūta, ka bail kaut ko nokavēt. Zināju, ka braucam pie Sai Baba, tad kāpēc tajā cenšas radīt sevī nevajadzīgas stresa enerģijas? Tomēr sapratu, ka tā arī ir sava veida izturības pārbaude visai grupai vai māksla darboties grupā. Sevi es jau redzēju pie Sai Baba, tad mēs tur nokļuvām. Reti daudz es zinu savu pašreizējo grupu ar kuru braucu, bet sapratu, ka mēs visi esam tur ļoti mīļi gaidīti. Es jau pirmajā dienā izteicu vēlmi, lai mamma un tētis mani ved uz daršaniem katru dienu. Radītājs mani ir uzaicinājis pie sevis, lai mēs strādātu, nevis gulētu pie viņa. Es jau pirmajā dienā biju pie viņa ciemos, tiku viņam klēpī sēdēt un arī samīļoja viņš ēterisko ķermeni manu, tad es varēju skraidīt pa visu ašrama teritoriju. Zinu arī kā izskatās pie Sai Baba mājās, jo viņš mani bija uzaicinājis pie sevis ciemos – tas bija viens varens ceļojums, redzēt Dievu savā tuvumā.

Tētis arī bija priecīgs par šo ceļojumu, sīkāk par sevi lai viņš stāsta pats, zinu, ka mammai arī patika. Es esmu vislaimīgākā meitene, ka man ir tik daudz labi draugi apkārt, kas palīdzēja īstenot manu sapni.

Es Jūs mīlu, tāpēc arī Dievs Jūs visus mīl, tikai mīliet Jūs viņu arī, jo savādāk šobrīd tiešām grūti laiki.

Vispār man ir dzejolītis šajā sakarā.

„Dzīve, Gaisma, Ticība, Harizma un Draudzība.
Esot Dieva tuvumā, cilvēks ticēt sāk,
Esot Dieva tuvumā, cilvēks mīlēt sāk.
Rodas domas labas, sokas darbi labi
Rītos tajos agrajos cilvēks ceļas agri.
Grib viņš sevi izmainīt, dvēseli sev attīrīt,
Cerot saņemt piedošanu.
Dieva priekšā viņš šodien atnācis.
Izsaki Tu vēlmi radot savā galvā,
Gribot redzēt jaunu nākotni Tu sev.
Tici, ceri, mīli!
Redzēsi Tu drīz tad vēlēšanos savu izpildītu esam.”

Gribu citēt Sai Baba ko teica man: „Biji Tu pie manis, tas ir tikai sākums, turpmāk visa Tava dzīve ir Tavās pašas rokās, dzīvo pēc devīzes- Radītāja daļa esi Tu, mīli visus un turpini mīlēt mani, tad Tava dzīve būs piepildīta un Tu atkal atgriezīsies pie manis. Tev svarīgākais šajā dzīvē ir dzīvot Dieva mīlestībā un to dot arī citiem.To es novēlu arī Jums visiem, kas šo tekstu dzird vai lasa.”


Pirmā saruna ar Gundegu - 2008.gada aprīlī, izmantojot Facility Comunication metodi (datora palīdzību).

„Inguna (Gundegas mamma); “Vai Tu gribi rakstīt?

Gundega - Jā ar Ievu gribu parakstīt, bet man traucē Roberts, grūti, gribu pasacīt, ka saprotu rakstītu, saprotu runātu, jo gribu, bet neceru vesela kļūt, jo Dievs bija dusmīgs uz mani, tad rados sakarā ar katra karmas kļūdām, bet cerīga tomēr esu, jo tā obligātā saslimšana domāta, jo karmas parāds var tikt nolīdzināts. Gribu pauzi, vēlāk ceru atkal.

Pēc pauzes turpinām -   Negribu rakstīt, jo domāju, ka tēvs domā, ka Ieva raksta.

Inguna saka - Nē tētis tā nedomā.

Gundega - Domā gan, bet gribu pateikt, ka tevi ļoti mīlu, es ceru, ka tu arī mani mīli. Jo es gribu palikt vesela, ceru tu man palidzēsi, bet tā programma ir slikta, es liktenim ticu, nevis programai.

Inguna - Nav slikta programma.

Gundega- Redzu, ka tevi nekā nepārliecināt, bet gribu, lai saproti kāpēc negribu velties, jo domāju, ka, jo nepaliek man labāk.

Inguna -  Paliek labāk, tev pagājušajā gadā bija 50 krampji dienā, bet tagad…

Gundega - sak redzu nepārliecināšu tevi, nezinu gribu izveseļoties, drusciņ kaut vai. Negribu līst, jo grūti, negribu velties. Gribu mazāk maskas, bet gribu lasīt citas grāmatas. Par cilvēku dzīvēm, jo par tiem gribētos uzzināt. Zibens kā rodas gribētos zināt arī es. Droši vēl dievvārdus gribētu klausīties. Domāju. ka tas varētu  palīdzēt, arī kristīties gribu.

 Inguna - Bet tu jau esi kristīta!

Gundega – Zinu, ka esmu, vēlos atkal jā pareizticīgo, tā ir īstā.

Inguna - Vai tad 2 reizes drikst?

Gundega - Nezinu, bet vajag noskaidrot.

Inguna - Vai Tu gaļu gribi ēst?

Gundega - Gaļu negribu, man to nedrīkst.

Inguna - Bet zivi?

Gundega - Zivs ir kaitīga.

Inguna - Mums ir jābrauc mājās.

Gundega - Negribu mājās ne, gribu rakstīt.

Inguna - Vai tu redzi tos vārdus ko rādu mājās?

Gundega - Jā redzu, vajag mazākus nekā, es grūti jūtos būs krampis.

Pauze ….

Gundega- Beigās vēl gribu, lai Kristers kaut ko uzraksta nezinu ko, bet lai man kaut kādu labu vārdu, man cerību kādu iedod, man vajag to.

Kristers (8 gadus vecs puisītis, kurš ar saviem vecākiem sazinās ar šo pašu metodi) - Nezinu ko lai raksta, kādu cerību lai sniedz kāpēc tu man to prasi neesmu ieinteresēts negribu, bet, manuprāt, iespēja izveseļoties ir to taču tu pati saproti, gribu ari pateikt, ka obligāti nav pareizticīgo baznīcā kristīties, lai redzētu rezultātu ir smagi jāstrādā, ja nestrādāsi nepaliksi vesela...

Gundega - Jā nevaru saprast, kāpēc ir tik grūti man apsolīt, ka ir cerība vēl negribu padoties un nomirt, lai gan gribas bieži man to, nāve ir beigas, bet arī sākums, cerība vēl ir (Gundegas mamma šinī brīdī sāk raudāt, Gundega nepaskatoties uz viņu saka) neraudi netaisos to darīt vēl ne, dzīvot man vajag vēl.

Kristers Gundegai - jā grūti tev, bet padoties nekādā gadījumā, labāk mazāk čīksti, bet sāc strādāt. Man arī ir grūti visas rokas tulznās un kājas līdz asinīm noberztas no līšanas, bet man ir daudz labāk. Tā programma ir daudziem palīdzējusi,  kāpēc lai tev nepalīdzētu.

Inguna prasa Kristeram - Vai tu vari Gundegai kādu grāmatu ieteikt palasīt par cilvēku dzīvēm?

Kristers - Jā, varbūt par Laimu Vaikuli, raudāt nevajag, viss būs labi un paldies par orķestra grāmatu man tā patika.

Gundega - Paldies. Mēģināšu strādāt labāk, bet Vaikule neinteresē mani. Joks labs. Mani interesētu Barons, Valdemārs vēlētos ari par Griguli un nākotni. Bet nemaz negribu par to Latviešu tēvu Jāni Nākumu, bet par Frici Bārdu jau varētu. Gribas man mājās doties.

Inguna - Kas tas par latviešu tēvu Jāni Nākumu?

Gundega - Nezinu.“

 


Dzejoļi

Gundega, 2008.gada 12. septembris

Uzruna, Mirklis un Cerība.
Faktiski varbūt, ka gribu es,
Faktiski varbūt, ka gribi tu,
Mūsu domas brīvi lido,
Gan jau viņas sastapsies.
Mirklis nāk un mirklis iet,
Gribu es pa zemi skriet.
Vai mans sapnis reāls šķiet?
Atbilde ir - jā!
Saki man, ko gribi tu,
Lielais Dzīves Radītāj.
Mana sirds jau pieder tev,
Jo man gribas cieši teikt - katram šodien veiksme nāk.
Saki man ko darīt man,
Lai es varu kājām skriet.
Atliek tava mīlestība un tikai uzcītība.
Mīlu katru rītu jaunu,
Mīlu katru dienu jaunu.
Katru dienu ceru es
Līksmot jaunās puķītēs.
Gundega Rotberga

2008.gada 15. Oktobris

Uzvara.

Es viena sīka planētas daļa
Es viens zināms gaismas stars
Tu esi visas planētas gaisma
Tu ceļš uz cerību mums
Ir dīvaini tālumā būt no tevis Radītāj
Ir grūti būt bez tevis Radītāj
Sīks gaismas stariņš es uz zemes šīs
Dodam savu dzīvi rokās Tavās mēs
Dodam savu dvēseli Tev mēs
Rādi savu gaismu mums
Ceļu ejot lai mēs redzam.

28.oktobrī 2008.gads

"Lūgšana dvēselēm mazām.

Dievs, visi mani gaismas skolotāji, mans sargeņģeli un visi gaismas spēki, lūdzu Jūs, esiet mani pavadoņi manā garajā ceļā, kas man ir ejams šajā un visās nākošajās dzīvēs. Dodiet man spēku un enerģiju būt kopā ar Jums vienmēr. Cerību dodiet dvēselēm, kas ir nomaldījušās. Gaismu rādiet dvēselēm, kas ceļu jau ir atradušas. Veiksme ceļā pie Tevis, lai pavada ikvienu. Gaisma un Tava mīlestība, lai skar visas planētas dvēseles. Radītāj, Tu vari visu, jo Tu esi viss, Tu cerība un mīlestība un gaisma. Radītāj, esi ar mums šodien un rītdien, vēl vairāk, esi ar mums vienmēr. Dievs, visi gaismas spēki, mans sargeņģeli, dod savu svētību un mīlestību, dod savu gaismu. Tu vienmēr esi ar mums, Tu vienmēr mīli mūs, jo mēs bērni Tavi šai ceļā tālajā, Tu gaismu rādi mums, jo bērni Tavi mēs."

7.novembris

Svētība zemei.

Sīka cerība, sīka ticība nāk uz zemes šīs,
Uz zemes šīs, mūsējās, Dievs ir atnācis.
Plešas mīlestība, daudz būs saticība,
uzticība, gaisma nāks.
Tici ,cilvēk mīļais, tici!
Jau Dievs ir šeit,
visu mīlošs, visu redzošs,
cilvēkos viņš ir un visu varošs, visu dodošs,
šeit viņš atnācis.
Īstais Radītāj Tu zini Tavi bērni mēs,
Droši savu dzīvi dodam Tev to mēs.
Grūti dažiem ticēt Tavai svētībai,
Grūti dažiem ticēt Tavai esībai.
Tomēr pienāks laiki, kad mēs visi b
ērni,
Visi Tavi bērni mājās aiziesim.

"Gundegas vēlējums visiem Jaunajā 2009. Gadā -

Novēlu Jaunajā Gadā ticēt vairāk saviem spēkiem, izprast pasaules īsteno uzdevumu, rast īsu ceļu kā nokļūt pie sava mērķa un gaisma un mīlestība lai pavada Jūs!"

3.janvāris 2009.gads

Izaugsme.

Uzliesmo svece, uzliesmo guns
domas tad raisās, kas tās gan spēj ķert
domas tad raisās kā gaisma virs mums
zelta lokos atblāzmu metot.
Zelta lokos atblāzmu metot
cilvēkiem cerību dvēselē dodot
jūsos ienāk šī gaisma lielā
zeltītos lokos izaugsmi dodot.
Grūti mums ir šo gaismu lai gūtu
sevī lai zelta atblāzmu gūtu
izaugsme katram mums rokās ir savās
radot gaismu dvēselēs savās.
4.februāris 2009.gads
Vēlmes un darbi, griba – viss mūsos.
Gribu daudz es ņemt
gribu visu es,
tomēr jāsaprot ir Tev –
gribi Tu par daudz,
ja Tu pretī nespēj dot daudz,
tad gribēt Tev arī nevajag.
Dievs ir visur – šeit un tur,
Dievs ir Tevī.
Jā, tā ir.
Tomēr Dievs grib arī
saņemt pretī ko,
un tam jābūt patiesam.
Gribi ja Tu daudz,
tas ir ļoti labi,
tikai mācēt arī,
Dievu mīlēt vajag.
Tāpēc teikšu es,
mīļais cilvēk
Dievam atdod sevi,
mīlestību savu.

2009.gada 5.marts

„Pasaule.

Cita ir šī pasaule, kurā esmu es,
Dīvaina šī pasaule, redzu kuru es.
Savu dzīvi radot,
Savu dienu vadot,
Sevi atrast šeit, atrast nevaru.
Dodos es ar lieliem soļiem apstaigāt un iepazīt,
Redzu sāpes, redzu skumjas,
Redzu arī dusmu daudz.
Es šai zemē mīļajā sevi meklēt eju,
Es šai zemē skaistajā sevi atrast ceru.
Redzu, beidzot, redzu sevi
Šajā dzīvē redzu sevi es
Guļam zaļā pļavā.
Ticu, ticu rast reiz es šeit mieru,
Savus sapņus lielos piepildītus redzu.”

2009.gada 3.aprīlis

Radīšana.

Tu vesels, Tu viens radītājs esi,
Tu dzīvi savu šeit Tu radi,
Dzīvi savu esošo droši, apzināti.
Savas domas zināmas, rodas galvā Tavā,
Darot dzīvē darbus, domas rodas galvā mums,
Zini Tu, zinu es, domas dzīvi veido Tavu.
Grūti saprast cilvēkam, saprast domu vienkāršu -
Savas dzīves veidotājs būsi vien Tu.
Dzīvi savu radīsi, brīvi sevi veidosi,
Drīz vien pats Tu zināsi - Radītājs Tu esi.
Citu savā vietā ielikt gribi Tu,
Citam savu dzīvi arī atdot gribi.
Redzi, ceri, saproti savu dzīvi veidotu,
Brīvību sev radi Tu.
Ceri, tici, mīli, Dievu mīli sevī,
savu Dievu sevī, citus visus mīli.

2009. gada 15.aprīlis

„Pavasaris.
Uzzini citu dzīvi,
Redzi svešu dzīvību,
Dārzos, pļavās, laukos, mežos
Mostas visa dzīvā daba,
Visi dārzi, visi lauki
Skaisti, krāšņi, pasakaini
Gaisā virmo īsta dzīve, īsta daile.
Cilvēks arī mosties sāk,
Visur apkārt rosīties,
Visur redzu prieku darbā,
Visur redzu smaidu sejā.
Pavasaris atnācis!
Prieku visiem atnesis!”

2009.gada 31.marts

Iedevu Gundegai lasīt grāmatu, kuru pati nebiju izšķirstījusi, tā ir grāmata par J.Zālīša dzīves pieredzi, bet savā ikdienas aizņemtībā es piemirsu, ka viņš ir Latvijā zināms seksologs.

Jānis Zālītis "Sestā simfonija"370lpp

Gundega - Es šai grāmatai dodu 1 zvaigzni. Sākumā likās saistoša, tomēr vēlāk stāstot savu redzējumu par sievietēm es domāju zināmā mērā vulgāru esam. Tur arī bija sakarīgas vietas ko lasīt tomēr ceru drīz aizmirst par šo grāmatu.

Jautāju – Vai Tu vari pastāstīt, kas Tev likās vulgārs?

Gundega - Ja viņš raksta svarīgākais sievietes dzīvē ir sajust orgasmu, zinu kas tas ir vairākas reizes esat par to runājuši manā klātbūtnē. Es uzskatu, ka bez orgasma sievietei ir vēl daudz svarīgākas lietas sasniedzamas tā ir dzīves jēgas izprašana, seksualitāti reklamējot sieviete nebūs labāka sieviete.

2009.gada 22.aprīlis

Pie mums bija televīzija LNT, filmēt par Gundegu nelielu sižetu, beigās viņi uzdeva viņai vienu jautājumu – Kas Tev patīk televīzijā un ko Tu vēlētos redzēt?

Gundega - Man ļoti smieklīgi ir skatīties ziepju operas, jo tas degradē cilvēka dvēseli, patīk man informatīvie raidījumi par dabu vēlētos redzēt vairāk cilvēku pozitīvo pieredzi dzīvē, lai mudinātu cilvēkus domāt par savas dzīves jēgu."

Gundegas stāstiņi . . .

Esmu daudzkārt raudzījusies uz slimiem un pat ļoti slimiem bērniem, taču tieši Gundega man lika aizdomāties dziļāk par to, kas cilvēkā ir galvenais – ārējais veidols vai iekšējā būtība jeb dvēsele.

Reiz, gadus desmit atpakaļ, pie manis atveda bērniņu, kurš vēl nerunāja, bet pēc vecuma jau vajadzēja to prast. Pēkšņi bērns uzsāka ar mani telepātisko kontaktu tik brīvi, ka es visu sapratu. Bērns lūdza, lai es nododu vecākiem to, ko viņa stāstīs. Uzņēmos būt par „tulku” no bērna telepātiski stāstītā uz pieaugušajiem saprotamo valodu. Bērns stāstīja par to, ko ar viņu dara vecvecāki vecāku prombūtnes laikā . . .  tas bija drausmīgs stāsts. Vecāki sēdēja un klausījās kā pārakmeņojušies to, ko stāstīja divgadīgais bērns ar ierobežotām kustībām.

No tās reizes nebiju šādu „tulkošanas eksperimentu” atkārtojusi, jo neviens no bērniem, ar kuriem es biju saskārusies, nebija tik dedzīgi vēlējies – izteikt savas domas. Gundegas ienākšana Urantijā mani rosināja atkal domāt par to, kā izskatās veselība un slimība. Nācu pie mazglaimojoša secinājuma. Cilvēku pilnīgi nevarīgos ķermeņos mēdz būt dvēseles, kuras pēc savas intelektuālās attīstības daudzkārt pārsniedz cilvēkus, kuri iedomājas, ka viņi ir sasnieguši garīguma kalngalus un ir „zemes centrs”. Ieraudzīju, ka fiziski veselos (relatīvi veselos) ķermeņos dzīvo ārkārtīgi slimas, degradētas un neattīstītas dvēseles. Paklausieties vienu otru runas vīru sarunas un  Jūs sapratīsiet, ka man ir taisnība.

Gundegas fiziskā ķermeņa problēmas šobrīd vēl ir milzīgas, jo bez vecāku sargājošās klātbūtnes šāda bērna eksistēšana ir pilnīgi izslēgta, taču dvēseles viedums 7 gadu vecumā pārsniedz ne vienu vien pieaugušo cilvēku spēju spriest un vērtēt.

Pirms izturaties atturīgi pret bezpalīdzīgu cilvēku, atcerieties Bībeles teikto: „Tu nezini kādā izskatā pie tevis ieradīsies Dievs, lai tevi pārbaudītu.”

Piedāvājam Gundegas mammas un pašas Gundegas stāstus un dzejoļus.

Ar mīlestību, Skaidrīte Aleksejeva

 

Stāsts par Gundegu.

Gundega ir septiņus gadus jauna meitene. Viņai, piedzimstot mēs ielikām vārdiņu Nikola, bet pagājušā gadā septembrī Gundega pati izteicās, ka Nikola nav viņas vārds, tikai tad viņa piebilda: ”vēl nav pienācis laiks, lai to mainītu...” Šī gada martā es biju privātajā čenelingā, kur mums arī ieteica mainīt meitai vārdu un deva padomu, lai viņa meklē savu vārdu pļavā, tā viņa izvēlējās sev jaunu vārdu – Gundega.

Gundega piedzima 2002.gada 16.martā. Pirmos dzīves mēnešus nekas neliecināja, ka mūsu meitai būtu lielas veselības problēmas, mums bija konsultācijas pie vairākiem speciālistiem, tomēr visi teica, ka ar bērnu viss ir kārtībā... Tomēr 7 mēnešu vecumā mēs ar Gundegu pirmo reizi nokļuvām slimnīcā, tad arī sākās mūsu garais izzināšanas ceļš... Kad Gundegai bija 2 gadi, viņai tika uzstādīta diagnoze – Lissencephaly paveids - Miller Dieker Syndroms. Šobrīd viņa ir vienīgais bērns ar šādu diagnozi Latvijā. Šīs diagnozes īss skaidrojums būtu – galvas smadzeņu bojājums, kas vēl medicīniski nav izpētīts.

Kas veicina šo bojājumu? Vai tas ir ģenētiski iegūts? Vai izveidojies grūtniecības laikā, augļa attīstības periodā? Uz šiem jautājumiem atbildes nav...

Mēs nepadevāmies un meklējām iespēju kā palīdzēt mūsu meitai, kā uzlabot viņas dzīves kvalitāti. Kā jebkurš vecāks, mēs ne mirkli neticējām tam, ka mūsu meita neko nesaprot un, ka viņai nav iespējams neko iemācīt...

Tā mēs atradām institūtu ASV, kurā strādā ar bērniem, kam ir galvas smadzeņu bojājumi. Ja vienā teikumā vajadzētu pateikt Institūta filosofisko pamatnostādni, tad tā būtu: smadzenes aug, ja tās tiek nodarbinātas („the brain grows by use” www.iahp.org ).

Institūtā Gundegai tiek sastādīta programma, lai veicinātu viņas fizisko attīstību, fizioloģisko un arī intelektuālo attīstību. Tā mēs sākām darboties ar savu meitu mājās, lai attīstītu viņas fizisko ķermeni un pēc Institūta programmas mēs sākām mācīt viņai lasīt, enciklopēdiskās zināšanas par visu pasauli un matemātiku. Sīkāk par Gundegas programmu var izlasīt mājas lapā www.nikolai.lv (adrese tiks mainīta ar laiku).

Šobrīd Gundega vēl nestaigā, nerāpo, viņa arī nerunā. Tomēr viņai ļoti patīk lasīt grāmatas (viņas mīļākie temati ir ezotēriskā literatūra, matemātika, ķīmija, fizika, astronomija, stāsti par slavenu cilvēku dzīvēm), patīk mācīties svešvalodas (viņa šobrīd māk latviešu, angļu un krievu valodas un grib vēl iemācīties portugāļu, vācu valodas, un ir izteikusi vēlmi apgūt sanskritu valodu). Viņai ļoti patīk vizināties ar mašīnu, klausīties kā māsa spēlē klavieres, šūpoties, spēlēties un pastaigāties brīvā dabā. Gundega raksta dzejoļus un brīvā laikā viņa zīmē ar akvareļa krāsām.

Jau vairāk kā gadu (no 2008.gada aprīļa) mums ir iespēja sazināties ar meitu ar datora palīdzību – pēc „facility communication” metodes - „sazināšanās ar ierīci” metode, tās būtība ir tāda, ka bērns var savas domas, sajūtas un visu, kas viņam ir svarīgs uzrakstīt uz datora.

Pirmā saruna ar Gundegu mums bija 2008.gada aprīlī. Mēs devāmies ciemos pie draugiem, kuri ar savu dēlu jau sazinājās ar „facility communication” metodi.

         Pēc sarunas es nevarēju aizmigt visu nakti. Protams, es arī pirms tam ticēju tam, ka mana meita saprot visu un ir pietiekoši gudra. Tomēr, es nebiju aizdomājusies par to, cik dziļi viņa domā un, cik daudz viņa zina, un vēlās zināt. Šī saruna mums lika pārdomāt mūsu attieksmi pret Gundegu vēl cītīgāk. Daudz nopietnāk sākām izvērtēt to, ko mēs runājam un pat domājam mūsu meitas klātbūtnē.

2008. gada jūnijā es, ar datora palīdzību, iemācījos sazināties ar savu meitu. Man pašai bija tā iespēja viņai pajautāt ko viņa vēlas, ko domā. Mēs varējām sazināties ar viņu kā ar jebkuru citu bērnu. Tā ir neaprakstāma sajūta, kad tu beidzot zini, ko tavs bērns vēlās un ko jūt...

Gundega jau pirmajā sarunā izteica vēlmi lasīt grāmatas. Pēc sarunām ar viņu mēs sapratām, ka viņa vienmēr ir vēlējusies izprast kā radusies pasaule. Viņa interesējās par citu cilvēku dzīves pieredzi. Tā vienu dienu viņa man izteica vēlēšanos lasīt arī ezotērisko literatūru. Es sazinājos ar savu māsīcu Aelitu, kurai bija ļoti daudz šādu grāmatu. Kad es viņai pastāstīju, ka Gundega vēlas lasīt ezotērisko literatūru un, ka viņai ir daudz jautājumu, uz kuriem es nespēju atbildēt, māsīca atbildēja, - ka labprāt sarakstītos ar Gundegu un atbildētu uz viņas jautājumiem. Tā Gundegai radās pirmais vēstuļu draugs. Pēc kāda laika Aelita atbrauca pie mums ciemos, lai veiktu Gundegai .... dziedināšanu. Tālāk notikumi risinājās fantastiski un neaptverami ātri un viss notika kā brīnums...

P.S. Piebildīšu, ka pirms Gundega pirmo reizi sāka rakstīt par Sai Babu, ne es, ne mana ģimene par viņu neko nezinājām, mēs arī nezinājām neko par „Urantijas” centru un nepazinām Skaidrīti.

Tālāk, lai runā Gundega!

Ar mīlestību,

Gundegas mamma – Inguna Rotberga

2008.gads 16. oktobris

PIRMĀ REIZE PAR SAI BABU
Aelita- Ko Tu juti, kad es Tevi dziedināju?

Gundega - „ Sākumā, kad mani dziedināji, es sajutu dīvainu sajūtu pie manām kājām, tā kā pie viņām kāds pieskartos, bet vēlāk redzēju Dievu Tavā tuvumā, kas palīdzēja Tev darboties. Viņš bija apaļu seju, acis bija pilnas ar mīļumu un mati bija sacēlušies gaisā kā zibeni dabūjuši. Es viņam prasīju: ko Tu te dari?, viņš atbildēja: ka palīdzot Tev, lai palīdzētu man. Patika man viņš. Es gribu atkal ar viņu parunāties. Es pati vēl īsti nesaprotu kā viņu uzrunāt. Saki man, vai es vēl varēšu parunāties ar to mataino onkuli. Zini kas viņš ir? Vai Tev ir ar viņu kontakts? Pasaki viņam, ka gribu ar viņu parunāties no visas dvēseles, un tas man liekas ļoti svarīgi.”

2008.gada 17.oktobris

Mēs bijām ciemos pie Aelitas, kur viņa parādīja Gundegai Sai Baba fotogrāfiju. Pēc tam:
Gundega raksta –„
Man gribas pateikt, ka Sai Baba bija tas onkulis meditācijā ko es veicu, kad gulēju pie Aelitas. Mans ķermenis gulēja, bet dvēsele bija ciemos uz Indiju. Obligāti es gribētu braukt uz Indiju. Janvāri Sai Baba mani aicina pie sevis un arī lai mamma un tētis brauc. Ja iet runa par naudu, tad tā būs, bet vispār vajag jau laicīgi saplānot visu braucienu, jo tas būtu dzīvinošs dvēselēm daudziem, ne tikai mums.
Es viņam prasīju, kas man jādara, lai apstādinātu visu esošo negatīvo enerģijas plūsmu un palielinātu gaismas un mīlestības enerģiju? Viņš atbildēja: „sāc mīlēt Dievu tā kā pati sevi un vēl vairāk, tad mēs saņemsim mīlestības enerģiju.” Bet sakarā par braucienu man nav bail, jo Sai Baba mani sargās un arī nauda braucienam būs, viņš man solīja, jo es ļoti vēlos viņu satikt sajūta tāda, ka gribu mājas aizbraukt. Kas mums ir pats svarīgākais šajā brauciena pienācīgi sagatavoties, bet es jau esmu gatava. Es gribu zināt Skaidrītes domas kā es varētu kārtot braucienu savai ģimenei tētim un mammai, māsai šoreiz ir jāpaliek mājās, jo viņai ir skola, bet zini, ka es būšu par tevi ari tur. Bet gribu vēl teikt, ka mums ir nepieciešams zināms intuitīvs pavadonis, kas vedīs mūs šai ceļojumā, es pati varēšu, bet mammai un tētim vajag palīgus. Gribu teikt dodamies ceļā janvāri.”

2008.gada 21.oktobris

Gundega:
”Gribu pastāstīt ko teica Sai Baba cilvēkiem: -  šobrīd būs grūti laiki, visuma enerģijas mainīsies un būtībā mainīsies visu zināmo planētu funkcijas un liks mainīties arī cilvēkiem. Protams, priekš paša cilvēka ir labāk ja viņš tam būs sagatavots, bet tiem, kas nebūs, cita dzīve būs paredzēta, kā tiem kas mainīsies, tāpēc mums ir svarīgi mainīties visiem, lai uz nākošo līmeni mēs varētu iet kopā. Doma, cik zināt, mums daudz arī ir svarīga, jo tas palīdzēs veidot mūsu jauno līmeņa kvalitāti. Dievs grib mūs redzēt sev tuvāk un arī es to gribu. Cilvēks gan ir dīvaina būtne, Sai baba teica - cilvēks ir „kahelixo firmas” būtne, kas grib daudz, bet pretī neko negrib dot. Jācieš mums tāpēc, ka vēlamies tikai ņemt nevis arī dot. Radītājs grib, lai mēs augam sava enerģētiskā līmenī ejot garīgu attīstības ceļu. Radītājs mums saka - ej savu ceļu ar mīlošu dvēseli un tad Tu būsi laimīgs.”

2008.gada 27.novembris

Gundega:
Es zinu, ka daudzi cilvēki, daudzas dvēseles atbalsta mani šobrīd. Gribu teikt, ka man esot cilvēka veidolā tas ir liels prieks saņemt tik daudz mīlestības pilnu atbalstu no Jums visiem. Es jau zināju tāpat, ka es tikšu uz Indiju, es saņēmu Sai Baba solījumu, ziniet tas jau ir kā fakts, kas notiks simts procenti. Zemei šobrīd ir grūti laiki un tāpēc ir jāpulcina vienkopus visas dvēseles, kas jau ir ar savu Radītāju. Sai Baba pats man teica: „ka esot kopā mēs varam izdarīt lielus darbus. Atceries, ka viena dvēsele ir spēks, bet visas kopā ir ar zināmu ātrumu lielāks spēks.” Redzu es, ka mūsu visu cilvēku darbi sāk zemei smagi kļūt, zeme ir nogurusi. Es arī domāju, cilvēki arī ir noguruši, tomēr Mīlestība un Gaisma, kas ir mums apkārt un mūsos, zemi atkal sapurinās. Radītājs ir ar mums!

Paldies visiem, kas atbalstīja mani un manu tēti un mammu, lai mēs tiktu uz Indiju. Jūs devāt mums fantastisku iespēju tieši tajā brīdī, kad tas bija visvairāk vajadzīgs.

Ar mīlestību, Gundega.”

2009.gada 24.februāris

Gundega pārdomas pēc ceļojuma uz Indiju ar „Urantijas” grupu:

„Es gribu rakstīt par Indiju, savas esošās domas izteikt.

Devāmies mēs ceļā, tad man bija ļoti liels saviļņojums, sajūta beidzot ieraudzīšu Sai Baba. Daudz bija sajūtas, kad ielidojām Indijā, tādas Radītāja tuvībā radās uzreiz. Viņš mani sargāja ik uz soļa, es to jutu. Sākumā, pirmās dienas ekskursijā tādas diezgan haotiskas, jo visi steidzās, radās sajūta, ka bail kaut ko nokavēt. Zināju, ka braucam pie Sai Baba, tad kāpēc tajā cenšas radīt sevī nevajadzīgas stresa enerģijas? Tomēr sapratu, ka tā arī ir sava veida izturības pārbaude visai grupai vai māksla darboties grupā. Sevi es jau redzēju pie Sai Baba, tad mēs tur nokļuvām. Reti daudz es zinu savu pašreizējo grupu ar kuru braucu, bet sapratu, ka mēs visi esam tur ļoti mīļi gaidīti. Es jau pirmajā dienā izteicu vēlmi, lai mamma un tētis mani ved uz daršaniem katru dienu. Radītājs mani ir uzaicinājis pie sevis, lai mēs strādātu, nevis gulētu pie viņa. Es jau pirmajā dienā biju pie viņa ciemos, tiku viņam klēpī sēdēt un arī samīļoja viņš ēterisko ķermeni manu, tad es varēju skraidīt pa visu ašrama teritoriju. Zinu arī kā izskatās pie Sai Baba mājās, jo viņš mani bija uzaicinājis pie sevis ciemos – tas bija viens varens ceļojums, redzēt Dievu savā tuvumā.

Tētis arī bija priecīgs par šo ceļojumu, sīkāk par sevi lai viņš stāsta pats, zinu, ka mammai arī patika. Es esmu vislaimīgākā meitene, ka man ir tik daudz labi draugi apkārt, kas palīdzēja īstenot manu sapni.

Es Jūs mīlu, tāpēc arī Dievs Jūs visus mīl, tikai mīliet Jūs viņu arī, jo savādāk šobrīd tiešām grūti laiki.

Vispār man ir dzejolītis šajā sakarā.

Dzīve, Gaisma, Ticība, Harizma un Draudzība.

Esot Dieva tuvumā, cilvēks ticēt sāk,

Esot Dieva tuvumā, cilvēks mīlēt sāk.

Rodas domas labas, sokas darbi labi

Rītos tajos agrajos cilvēks ceļas agri.

Grib viņš sevi izmainīt, dvēseli sev attīrīt,

Cerot saņemt piedošanu.

Dieva priekšā viņš šodien atnācis.

Izsaki Tu vēlmi radot savā galvā,

Gribot redzēt jaunu nākotni Tu sev.

Tici, ceri, mīli!

Redzēsi Tu drīz tad vēlēšanos savu izpildītu esam.”

Gribu citēt Sai Baba ko teica man: „Biji Tu pie manis, tas ir tikai sākums, turpmāk visa Tava dzīve ir Tavās pašas rokās, dzīvo pēc devīzes- Radītāja daļa esi Tu, mīli visus un turpini mīlēt mani, tad Tava dzīve būs piepildīta un Tu atkal atgriezīsies pie manis. Tev svarīgākais šajā dzīvē ir dzīvot Dieva mīlestībā un to dot arī citiem.

To es novēlu arī Jums visiem, kas šo tekstu dzird vai lasa.”

Pirmā saruna ar Gundegu - 2008.gada aprīlī. Izmantojot Facility Comunication metodi (datora palīdzību).

„Inguna (Gundegas mamma); “Vai Tu gribi rakstīt?

Gundega - Jā ar Ievu gribu parakstīt, bet man traucē Roberts, grūti, gribu pasacīt, ka saprotu rakstītu, saprotu runātu, jo gribu, bet neceru vesela kļūt, jo Dievs bija dusmīgs uz mani, tad rados sakarā ar katra karmas kļūdām, bet cerīga tomēr esu, jo tā obligātā saslimšana domāta, jo karmas parāds var tikt nolīdzināts. Gribu pauzi, vēlāk ceru atkal.

Pēc pauzes turpinām -   Negribu rakstīt, jo domāju, ka tēvs domā, ka Ieva raksta.

Inguna saka - Nē tētis tā nedomā.

Gundega - Domā gan, bet gribu pateikt, ka tevi ļoti mīlu, es ceru, ka tu arī mani mīli. Jo es gribu palikt vesela, ceru tu man palidzēsi, bet tā programma ir slikta, es liktenim ticu, nevis programai.

Inguna - Nav slikta programma.

Gundega- Redzu, ka tevi nekā nepārliecināt, bet gribu, lai saproti kāpēc negribu velties, jo domāju, ka, jo nepaliek man labāk.

Inguna -  Paliek labāk, tev pagājušajā gadā bija 50 krampji dienā, bet tagad…

Gundega - sak redzu nepārliecināšu tevi, nezinu gribu izveseļoties, drusciņ kaut vai. Negribu līst, jo grūti, negribu velties. Gribu mazāk maskas, bet gribu lasīt citas grāmatas. Par cilvēku dzīvēm, jo par tiem gribētos uzzināt. Zibens kā rodas gribētos zināt arī es. Droši vēl dievvārdus gribētu klausīties. Domāju. ka tas varētu  palīdzēt, arī kristīties gribu.

 Inguna - Bet tu jau esi kristīta!

Gundega – Zinu, ka esmu, vēlos atkal jā pareizticīgo, tā ir īstā.

Inguna - Vai tad 2 reizes drikst?

Gundega - Nezinu, bet vajag noskaidrot.

Inguna - Vai Tu gaļu gribi ēst?

Gundega - Gaļu negribu, man to nedrīkst.

Inguna - Bet zivi?

Gundega - Zivs ir kaitīga.

Inguna - Mums ir jābrauc mājās.

Gundega - Negribu mājās ne, gribu rakstīt.

Inguna - Vai tu redzi tos vārdus ko rādu mājās?

Gundega - Jā redzu, vajag mazākus nekā, es grūti jūtos būs krampis.

Pauze ….

Gundega- Beigās vēl gribu, lai Kristers kaut ko uzraksta nezinu ko, bet lai man kaut kādu labu vārdu, man cerību kādu iedod, man vajag to.

Kristers (8 gadus vecs puisītis, kurš ar saviem vecākiem sazinās ar šo pašu metodi) - Nezinu ko lai raksta, kādu cerību lai sniedz kāpēc tu man to prasi neesmu ieinteresēts negribu, bet, manuprāt, iespēja izveseļoties ir to taču tu pati saproti, gribu ari pateikt, ka obligāti nav pareizticīgo baznīcā kristīties, lai redzētu rezultātu ir smagi jāstrādā, ja nestrādāsi nepaliksi vesela...

Gundega - Jā nevaru saprast, kāpēc ir tik grūti man apsolīt, ka ir cerība vēl negribu padoties un nomirt, lai gan gribas bieži man to, nāve ir beigas, bet arī sākums, cerība vēl ir (Gundegas mamma šinī brīdī sāk raudāt, Gundega nepaskatoties uz viņu saka) neraudi netaisos to darīt vēl ne, dzīvot man vajag vēl.

Kristers Gundegai - jā grūti tev, bet padoties nekādā gadījumā, labāk mazāk čīksti, bet sāc strādāt. Man arī ir grūti visas rokas tulznās un kājas līdz asinīm noberztas no līšanas, bet man ir daudz labāk. Tā programma ir daudziem palīdzējusi,  kāpēc lai tev nepalīdzētu.

Inguna prasa Kristeram - Vai tu vari Gundegai kādu grāmatu ieteikt palasīt par cilvēku dzīvēm?

Kristers - Jā, varbūt par Laimu Vaikuli, raudāt nevajag, viss būs labi un paldies par orķestra grāmatu man tā patika.

Gundega - Paldies. Mēģināšu strādāt labāk, bet Vaikule neinteresē mani. Joks labs. Mani interesētu Barons, Valdemārs vēlētos ari par Griguli un nākotni. Bet nemaz negribu par to Latviešu tēvu Jāni Nākumu, bet par Frici Bārdu jau varētu. Gribas man mājās doties.

Inguna - Kas tas par latviešu tēvu Jāni Nākumu?

Gundega - Nezinu.“

 

Dzejoļi

Gundega, 2008.gada 12. septembris

Uzruna, Mirklis un Cerība.

Faktiski varbūt, ka gribu es,
Faktiski varbūt, ka gribi tu,
Mūsu domas brīvi lido,
Gan jau viņas sastapsies.

Mirklis nāk un mirklis iet,
Gribu es pa zemi skriet.
Vai mans sapnis reāls šķiet?
Atbilde ir - jā!

Saki man, ko gribi tu,
Lielais Dzīves Radītāj.
Mana sirds jau pieder tev,
Jo man gribas cieši teikt - katram šodien veiksme nāk.

Saki man ko darīt man,
Lai es varu kājām skriet.
Atliek tava mīlestība un tikai uzcītība.

Mīlu katru rītu jaunu,
Mīlu katru dienu jaunu.
Katru dienu ceru es
Līksmot jaunās puķītēs.

Gundega Rotberga

2008.gada 15. Oktobris


Uzvara.
Es viena sīka planētas daļa
Es viens zināms gaismas stars
Tu esi visas planētas gaisma
Tu ceļš uz cerību mums
Ir dīvaini tālumā būt no tevis Radītāj
Ir grūti būt bez tevis Radītāj
Sīks gaismas stariņš es uz zemes šīs
Dodam savu dzīvi rokās Tavās mēs
Dodam savu dvēseli Tev mēs
Rādi savu gaismu mums
Ceļu ejot lai mēs redzam.

28.oktobrī 2008.gads

"Lūgšana dvēselēm mazām.

Dievs, visi mani gaismas skolotāji, mans sargeņģeli un visi gaismas spēki, lūdzu Jūs, esiet mani pavadoņi manā garajā ceļā, kas man ir ejams šajā un visās nākošajās dzīvēs. Dodiet man spēku un enerģiju būt kopā ar Jums vienmēr. Cerību dodiet dvēselēm, kas ir nomaldījušās. Gaismu rādiet dvēselēm, kas ceļu jau ir atradušas. Veiksme ceļā pie Tevis, lai pavada ikvienu. Gaisma un Tava mīlestība, lai skar visas planētas dvēseles. Radītāj, Tu vari visu, jo Tu esi viss, Tu cerība un mīlestība un gaisma. Radītāj, esi ar mums šodien un rītdien, vēl vairāk, esi ar mums vienmēr. Dievs, visi gaismas spēki, mans sargeņģeli, dod savu svētību un mīlestību, dod savu gaismu. Tu vienmēr esi ar mums, Tu vienmēr mīli mūs, jo mēs bērni Tavi šai ceļā tālajā, Tu gaismu rādi mums, jo bērni Tavi mēs."

7.novembris

Svētība zemei.

Sīka cerība, sīka ticība nāk uz zemes šīs,

Uz zemes šīs, mūsējās, Dievs ir atnācis.

Plešas mīlestība, daudz būs saticība,

uzticība, gaisma nāks.

Tici ,cilvēk mīļais, tici!

Jau Dievs ir šeit,

visu mīlošs, visu redzošs,

cilvēkos viņš ir un visu varošs, visu dodošs,

šeit viņš atnācis.

Īstais Radītāj Tu zini Tavi bērni mēs,

Droši savu dzīvi dodam Tev to mēs.

Grūti dažiem ticēt Tavai svētībai,

Grūti dažiem ticēt Tavai esībai.

Tomēr pienāks laiki, kad mēs visi bērni,

Visi Tavi bērni mājās aiziesim.

"Gundegas vēlējums visiem Jaunajā 2009. Gadā -
Novēlu Jaunajā Gadā ticēt vairāk saviem spēkiem, izprast pasaules īsteno uzdevumu, rast īsu ceļu kā nokļūt pie sava mērķa un gaisma un mīlestība lai pavada Jūs!"

3.janvāris 2009.gads

 Izaugsme.

Uzliesmo svece, uzliesmo guns
domas tad raisās, kas tās gan spēj ķert
domas tad raisās kā gaisma virs mums
zelta lokos atblāzmu metot.
Zelta lokos atblāzmu metot
cilvēkiem cerību dvēselē dodot
jūsos ienāk šī gaisma lielā
zeltītos lokos izaugsmi dodot.
Grūti mums ir šo gaismu lai gūtu
sevī lai zelta atblāzmu gūtu
izaugsme katram mums rokās ir savās

radot gaismu dvēselēs savās.

4.februāris 2009.gads

Vēlmes un darbi, griba – viss mūsos.

Gribu daudz es ņemt

gribu visu es,

tomēr jāsaprot ir Tev –

gribi Tu par daudz,

ja Tu pretī nespēj dot daudz,

tad gribēt Tev arī nevajag.

Dievs ir visur – šeit un tur,

 Dievs ir Tevī.

Jā, tā ir.

Tomēr Dievs grib arī

saņemt pretī ko,

un tam jābūt patiesam.

Gribi ja Tu daudz,

tas ir ļoti labi,

tikai mācēt arī,

Dievu mīlēt vajag.

Tāpēc teikšu es,

mīļais cilvēk

Dievam atdod sevi,

mīlestību savu.

2009.gada 5.marts

„Pasaule.

Cita ir šī pasaule, kurā esmu es,

Dīvaina šī pasaule, redzu kuru es.

Savu dzīvi radot,

Savu dienu vadot,

Sevi atrast šeit, atrast nevaru.

Dodos es ar lieliem soļiem apstaigāt un iepazīt,

Redzu sāpes, redzu skumjas,

Redzu arī dusmu daudz.

Es šai zemē mīļajā sevi meklēt eju,

Es šai zemē skaistajā sevi atrast ceru.

Redzu, beidzot, redzu sevi

Šajā dzīvē redzu sevi es

Guļam zaļā pļavā.

Ticu, ticu rast reiz es šeit mieru,

Savus sapņus lielos piepildītus redzu.”

 

2009.gada 3.aprīlis
  Radīšana.
Tu vesels, Tu viens radītājs esi,
Tu dzīvi savu šeit Tu radi,
Dzīvi savu esošo droši, apzināti.
Savas domas zināmas, rodas galvā Tavā,
Darot dzīvē darbus, domas rodas galvā mums,
Zini Tu, zinu es, domas dzīvi veido Tavu.
Grūti saprast cilvēkam, saprast domu vienkāršu -
Savas dzīves veidotājs būsi vien Tu.

Dzīvi savu radīsi, brīvi sevi veidosi,
Drīz vien pats Tu zināsi - Radītājs Tu esi.
Citu savā vietā ielikt gribi Tu,
Citam savu dzīvi arī atdot gribi.
Redzi, ceri, saproti savu dzīvi veidotu,

Brīvību sev radi Tu.
Ceri, tici, mīli, Dievu mīli sevī,
savu Dievu sevī, citus visus mīli.

2009. gada 15.aprīlis

„Pavasaris.

Uzzini citu dzīvi,

Redzi svešu dzīvību,

Dārzos, pļavās, laukos, mežos
Mostas visa dzīvā daba,
Visi dārzi, visi lauki

Skaisti, krāšņi, pasakaini
Gaisā virmo īsta dzīve, īsta daile.
Cilvēks arī mosties sāk,

Visur apkārt rosīties,
Visur redzu prieku darbā,
Visur redzu smaidu sejā.
Pavasaris atnācis!

Prieku visiem atnesis!”

2009.gada 31.marts

Iedevu Gundegai lasīt grāmatu, kuru pati nebiju izšķirstījusi, tā ir

grāmata par J.Zālīša dzīves pieredzi, bet savā ikdienas aizņemtībā es

piemirsu, ka viņš ir Latvijā zināms seksologs.

Jānis Zālītis "Sestā simfonija"370lpp

Gundega - Es šai grāmatai dodu 1 zvaigzni. Sākumā likās saistoša, tomēr

vēlāk stāstot savu redzējumu par sievietēm es domāju zināmā mērā

vulgāru esam. Tur arī bija sakarīgas vietas ko lasīt tomēr ceru drīz

aizmirst par šo grāmatu.

Jautāju – Vai Tu vari pastāstīt, kas Tev likās vulgārs?

Gundega - Ja viņš raksta svarīgākais sievietes dzīvē ir sajust orgasmu,

zinu kas tas ir vairākas reizes esat par to runājuši manā klātbūtnē. Es

uzskatu, ka bez orgasma sievietei ir vēl daudz svarīgākas lietas

sasniedzamas tā ir dzīves jēgas izprašana, seksualitāti reklamējot

sieviete nebūs labāka sieviete.

 2009.gada 22.aprīlis

Pie mums bija televīzija LNT, filmēt par Gundegu nelielu sižetu, beigās

viņi uzdeva viņai vienu jautājumu – Kas Tev patīk televīzijā un ko Tu

vēlētos redzēt?

Gundega - Man ļoti smieklīgi ir skatīties ziepju operas, jo tas degradē

cilvēka dvēseli, patīk man informatīvie raidījumi par dabu vēlētos

redzēt vairāk cilvēku pozitīvo pieredzi dzīvē, lai mudinātu cilvēkus

domāt par savas dzīves jēgu."