SIA "DVS Urantija"
Elizabetes ielā 91/93-2
Tel. +371-29276118
E-pasts: urantija@e-apollo.lv

   
« Iepriekšējā
Nākamā »

Stāsts par Gundegu

Gundega ir septiņus gadus jauna meitene. Viņai, piedzimstot mēs ielikām vārdiņu Nikola, bet pagājušā gadā septembrī Gundega pati izteicās, ka Nikola nav viņas vārds, tikai tad viņa piebilda: ”vēl nav pienācis laiks, lai to mainītu...” Šī gada martā es biju privātajā čenelingā, kur mums arī ieteica mainīt meitai vārdu un deva padomu, lai viņa meklē savu vārdu pļavā, tā viņa izvēlējās sev jaunu vārdu – Gundega.

Gundega piedzima 2002.gada 16.martā. Pirmos dzīves mēnešus nekas neliecināja, ka mūsu meitai būtu lielas veselības problēmas, mums bija konsultācijas pie vairākiem speciālistiem, tomēr visi teica, ka ar bērnu viss ir kārtībā... Tomēr 7 mēnešu vecumā mēs ar Gundegu pirmo reizi nokļuvām slimnīcā, tad arī sākās mūsu garais izzināšanas ceļš... Kad Gundegai bija 2 gadi, viņai tika uzstādīta diagnoze – Lissencephaly paveids - Miller Dieker Syndroms. Šobrīd viņa ir vienīgais bērns ar šādu diagnozi Latvijā. Šīs diagnozes īss skaidrojums būtu – galvas smadzeņu bojājums, kas vēl medicīniski nav izpētīts.

Kas veicina šo bojājumu? Vai tas ir ģenētiski iegūts? Vai izveidojies grūtniecības laikā, augļa attīstības periodā? Uz šiem jautājumiem atbildes nav...

Mēs nepadevāmies un meklējām iespēju kā palīdzēt mūsu meitai, kā uzlabot viņas dzīves kvalitāti. Kā jebkurš vecāks, mēs ne mirkli neticējām tam, ka mūsu meita neko nesaprot un, ka viņai nav iespējams neko iemācīt...

Tā mēs atradām institūtu ASV, kurā strādā ar bērniem, kam ir galvas smadzeņu bojājumi. Ja vienā teikumā vajadzētu pateikt Institūta filosofisko pamatnostādni, tad tā būtu: smadzenes aug, ja tās tiek nodarbinātas („the brain grows by use” www.iahp.org ).

Institūtā Gundegai tiek sastādīta programma, lai veicinātu viņas fizisko attīstību, fizioloģisko un arī intelektuālo attīstību. Tā mēs sākām darboties ar savu meitu mājās, lai attīstītu viņas fizisko ķermeni un pēc Institūta programmas mēs sākām mācīt viņai lasīt, enciklopēdiskās zināšanas par visu pasauli un matemātiku.

Šobrīd Gundega vēl nestaigā, nerāpo, viņa arī nerunā. Tomēr viņai ļoti patīk lasīt grāmatas (viņas mīļākie temati ir ezotēriskā literatūra, matemātika, ķīmija, fizika, astronomija, stāsti par slavenu cilvēku dzīvēm), patīk mācīties svešvalodas (viņa šobrīd māk latviešu, angļu un krievu valodas un grib vēl iemācīties portugāļu, vācu valodas, un ir izteikusi vēlmi apgūt sanskritu valodu). Viņai ļoti patīk vizināties ar mašīnu, klausīties kā māsa spēlē klavieres, šūpoties, spēlēties un pastaigāties brīvā dabā. Gundega raksta dzejoļus un brīvā laikā viņa zīmē ar akvareļa krāsām.

Jau vairāk kā gadu (no 2008.gada aprīļa) mums ir iespēja sazināties ar meitu ar datora palīdzību – pēc „facility communication” metodes - „sazināšanās ar ierīci” metode, tās būtība ir tāda, ka bērns var savas domas, sajūtas un visu, kas viņam ir svarīgs uzrakstīt uz datora.

Pirmā saruna ar Gundegu mums bija 2008.gada aprīlī. Mēs devāmies ciemos pie draugiem, kuri ar savu dēlu jau sazinājās ar „facility communication” metodi.

Pēc sarunas es nevarēju aizmigt visu nakti. Protams, es arī pirms tam ticēju tam, ka mana meita saprot visu un ir pietiekoši gudra. Tomēr, es nebiju aizdomājusies par to, cik dziļi viņa domā un, cik daudz viņa zina, un vēlās zināt. Šī saruna mums lika pārdomāt mūsu attieksmi pret Gundegu vēl cītīgāk. Daudz nopietnāk sākām izvērtēt to, ko mēs runājam un pat domājam mūsu meitas klātbūtnē.

2008. gada jūnijā es, ar datora palīdzību, iemācījos sazināties ar savu meitu. Man pašai bija tā iespēja viņai pajautāt ko viņa vēlas, ko domā. Mēs varējām sazināties ar viņu kā ar jebkuru citu bērnu. Tā ir neaprakstāma sajūta, kad tu beidzot zini, ko tavs bērns vēlās un ko jūt...

Gundega jau pirmajā sarunā izteica vēlmi lasīt grāmatas. Pēc sarunām ar viņu mēs sapratām, ka viņa vienmēr ir vēlējusies izprast kā radusies pasaule. Viņa interesējās par citu cilvēku dzīves pieredzi. Tā vienu dienu viņa man izteica vēlēšanos lasīt arī ezotērisko literatūru. Es sazinājos ar savu māsīcu Aelitu, kurai bija ļoti daudz šādu grāmatu. Kad es viņai pastāstīju, ka Gundega vēlas lasīt ezotērisko literatūru un, ka viņai ir daudz jautājumu, uz kuriem es nespēju atbildēt, māsīca atbildēja, - ka labprāt sarakstītos ar Gundegu un atbildētu uz viņas jautājumiem. Tā Gundegai radās pirmais vēstuļu draugs. Pēc kāda laika Aelita atbrauca pie mums ciemos, lai veiktu Gundegai .... dziedināšanu. Tālāk notikumi risinājās fantastiski un neaptverami ātri un viss notika kā brīnums...

P.S. Piebildīšu, ka pirms Gundega pirmo reizi sāka rakstīt par Sai Babu, ne es, ne mana ģimene par viņu neko nezinājām, mēs arī nezinājām neko par „Urantijas” centru un nepazinām Skaidrīti.

Tālāk, lai runā Gundega!

Ar mīlestību,
Gundegas mamma – Inguna Rotberga
2008.gads 16. oktobris

 

« Iepriekšējā
Nākamā »