SIA "DVS Urantija"
Elizabetes ielā 91/93-2
Tel. 67286363, 29276118
E-pasts: urantija@e-apollo.lv

   

Ir agrs rīts, N. sirsnīgās balss ieskandināts. Pēdējais rīts mūsu prieka un mīlestības nometnē. Lejā virtuvītē omulīgi svilpo tējkanna, pie plīts jau rosās mūsu gādīgā barotāja I., durvīs parādās G. ar smaržīgām zālēm rokās rīta tējai. Ārā pie virtuves A. pilda rīta vingrojumus.

Ir neierasts klusums, nav ne vēja pūsmiņas. Tālumā virs pļavām ceļas pūkaina migla. Uz zāles stiebriņiem, laistoties visās varavīksnes krāsās, mirdz rasas pilieni. Saulīte vēl nav uzlēkusi, un šķiet, ka visa daba ir pieklususi un gaida to brīdi, kad viņa celsies virs meža un ar saviem dzīvību nesošajiem stariem noglāstīs koku galotnes un jau pēc brītiņa izliesies pāri pļavām, sētām un visai dzīvai radībai. Tālumā iekliedzas dzērves. Tad vēlreiz un vēlreiz, it kā uzstājīgi aicinādamas mūs kopā sagaidīt sauli. Un atkal iestājas klusums. Es tajā ieklausos. Sirdi pārņem prieka, miera un harmonijas sajūta, jo esmu šeit, šajā brīnišķajā Māmuļas Zemes nostūrītī, ko ar lielu mīlestību un rūpīgumu ir iekārtojuši viesmīlīgie saimnieki. Nostūrītī, kur valda beznosacījuma mīlestība, prieks, smiekli, joki un laimības sajūta, kur jūtas mīlētas, aprūpētas un laimīgas divas jaukas radības – Rūdis un Lācis, kā arī bites un visi augi un puķes, kas priecē acis ar savām košajām krāsām un formu daudzveidību. Es sajūtu vienotību ar dabu. Dvēsele gavilē.

Un jau pēc brīža klusumu pārtrauc laba rīta novēlējumi un smiekli. Katrs sagatavo sev tasi ar dzērienu, kas vislabāk garšo, jo ir pienācis laiks „tasei ar sevi” – sarunai ar savu Dvēseli un Skolotājiem. Visi izklīst kur kurais. Katrs atrod vietiņu, kur šobrīd jūtas omulīgi un harmoniski, un sākas darbs. Rīta klusumā, kad ēters ir tīrs un tu esi atvērts jaunai dienai, tas ir īpašs piedzīvojums, kad prāts atslēdzas un tu vari ieklausīties sevī. Es ļoti vēlos izbaudīt to katru dienu. Kad šis svarīgais darbiņš ir padarīts, godam nopelnījuši brokastis, uz mazo virtuvīti no malu malām sanāk mīļie nometnes dalībnieki. Šeit mūs sagaida klāts galds, un visiem pietiek vietas.

Un nu var sākties jauna, ar brīnišķīgajām lietām piepildīta diena. Mēs „metamies” tajā iekšā, izbaudot kopā būšanu, kad iepazīstam gan sevi, gan citus, kopā iegūstam jaunas zināšanas, cītīgi pildām uzdevumus, zīmējam, diskutējam, dziedam, izpaužamies, atveramies, sadzirdam, ko dvēsele mums saka, dabūjam K. saudzīgus dziedinošos „pērienus”, atklājam savus negludumus un nepilnības, kas mums traucē celt savu apziņu, piedodam sev un citiem. To visu mēs darām kopā kā liela draudzīga ģimene to dara. Šodien mēs svinēsim Gaismas un Mīlestības svētkus, Pateicības svētkus, Sadraudzības svētkus, jo visi kopā esam veikuši ko ļoti ļoti lielu un svarīgu gan priekš sevis, gan priekš Mātes Zemes.

Es skatos uz mīļajiem līdzcilvēkiem, kuri rosās katrs savā nodabā. Vai nav brīnums, ka tik dažādas dvēseles ar tik dažādu uzkrāto pieredzi, kas tika iegūta, ejot cauri dzīvēm dažādos Visumos, Virsvisumos, laikos un telpās, ir sapulcējušās šeit un tagad „Urantijās” un bez sevis paaugstināšanas ar pilnu atdevi mācās būt kopā, sadarboties, pieņemt sevi un citus, meditē, svin svētkus un dzied. Es priecājos redzot, kā cilvēkos atraisās viņu iekšējais bērns, un viņi, brīvi izpaužoties, no sirds izbauda kopā būšanu. Šeit nav jākaunas no savām asarām, grūtsirdības vai beznosacījuma mīlestības un patiesā prieka izpausmēm. Šeit mājo gudrs padoms, mierinājums, uzmundrinājums, uzslava, atzinība, savstarpējā palīdzība un sirsnīgs smaids.

Katru vakaru es atvēlēju laiku, lai caur SAI BABAS grāmatu uzzinātu, ko Viņš man grib teikt, kas man ir īpaši svarīgi apzināties šobrīd. Dažas atziņas, kas mani ļoti uzrunāja, es līdzdalīšu jums, mīļie.
Par kopā būšanu SAI BABA saka:

„Laiku pa laikam mēs kļūdāmies, bet mēs no tā mācāmies, un, izmantojot spēju atšķirt, arvien biežāk izdarām pareizu izvēli. Tas ir nepārtraukts process, kuram palīdz atrašanās grupā, kur valda atklātība, kopība un savstarpējā uzticība, kuras dalībnieki ir spējīgi pacelt viens otru, apvienojot pūliņus. Veselums ir kas lielāks, nekā atsevišķu daļu summa.” Vai šie vārdi nav par mūsu kopienu, kas šobrīd dzimst?
Visu nometnes laiku SAI BABA bija kopā ar mums, priecājās par mūsu uzvarām pār sevi, dziedāja mums, lepojās ar mums, palīdzēja ar padomu. Mums nepārtraukti atrodoties Viņa beznosacījuma mīlestības vibrācijās, nāca laukā un izgaismojās viss tas, pie kā mums katram ir jāpiedomā un jāpiestrādā. SAI BABA uzrunāja mūs caur līdzcilvēku padomiem, dažreiz pat nostrostēšanu, mudināja saņemties, darīt un tā pārvarēt sevi.
Uzsākot gaitas nometnē, mums katram personīgi tika dots īpašs uzdevums. Mans uzdevums bija vairot ticību saviem spēkiem sevī un apkārtējos cilvēkos, kā arī pārvarēt savu mazvērtības kompleksu. Tikt galā ar šo uzdevumu man ir ļoti palīdzējis SAI BABA, uzrunājot mani caur grāmatu. Ieklausies arī tu: „Visi ir viens, visi ir vienādi, visi ir pilnīgi. Domā par to vienmēr. Viss svešais, neizprotamais vai pat dusmīgs, ko tu, kā tev liekas, saskati citos, ir tikai uzslāņojums. Neviens patiesībā nav ne labāks, ne sliktāks. Jūs visi esat manis izvēlēti. Es neizceļu nevienu. Tu redzi, šis ir dzīvības brīnums: jūs visi esat vienādi. Bet katram ir sava dzīve, kas ir vienreizēja. Un katra dzīve ir brīnumdarbs. Nedari sevi sīku. Labāk skaties uz sevi kā uz iemiesotu svētlaimi, gudrību un visvarenību. Nedari sevi sīku, neizdzīvo savu Ego. Vairāk apzinies spēku, kas ir tevī.
Viss ir pārejošs. Vienīgi paliekošais ir tavs Tu, un tas esmu Es. Turpretī tavam Es, no kura esi tik ļoti atkarīgs, ir tikai viens uzdevums – tevi atvest pie šī Tu, kas agrāk vai vēlāk kļūs viens ar Mani. Un kas ir šis Tu? Tas ir tavs izmainītais skatiens, kas liek tev pareizi novērtēt citus. Un kas ir šis cits? Kāds vai kaut kas, ko tu patiesi mīli. Ja tu kādu mīli, gribi būt viņam patiešām tuvu un ar savu būtību uztvert viņa būtību, tad tu atver sevi savam Tu. Tas ir acumirklis, kurā tu pazīsti šo Tu. Un tas ir viss noslēpums. Tāpēc es arvien atkārtoju, ka tu esi Dievs. Dievs ir šis Tu tevī. Dievs ir šis kodols, ap kuru tu riņķo.
Ir mirkļi, kad tevī izlaužas Dievs. Pavisam uzmanīgi, lai tevi nesabaidītu. Kamēr tu nonāc līdz punktam, kurā tu neredzi vairs ne ārējo pasauli, ne savu Es, bet vienīgi Tu, respektīvi, Mani. Tad tu esi sasniedzis sava ilgā ceļojuma mērķi un saproti, ka Es vienmēr esmu bijis tev blakus. Šī Tu veidā, kas esi Tu.”
Es novēlu sev un arī jums, mīļie, stiprināt ticību sev. SAI BABA saka:

„Kur ir ticība, tur ir Mīlestība;
Kur ir Mīlestība, tur ir miers;
Kur ir miers, tur ir patiesība;
Kur ir patiesība, tur ir svētlaime;
Kur ir svētlaime, tur ir Radītājs.”

Un tagad es gribētu padalīties vēl ar vienu atziņu, kas atnāca pie manis nometnes laikā – jebkādas attiecības patiesībā ir došana un saņemšana. Došana rada saņemšanu un saņemšana – došanu. Un pats svarīgākais šeit ir nodoms, kas ļauj dāvinātājam un saņēmējam justies laimīgam. Ja gribi sev prieku, dāvā prieku citiem; ja gribi, lai mīlestība ienāk tavā dzīvē, iemācies dāvāt mīlestību; ja gribi uzmanību un atzinību, dāvā to citiem; ja gribi materiālo pārpilnību – palīdzi to iegūt citiem. Varbūt tu padomāsi, ka tev nav ko citiem dot? Tā nav. Tev ir visvērtīgākās dāvanas, kādas vien var iedot, turklāt tās neko nemaksā. Un tās ir mīlestība, rūpes, uzmanība, atzīšana, pieņemšana un vēl daudz kas cits. Tu vari vienkārši domās aizsūtīt kādam gaismu un mīlestību, novēlēt viņam laimi un prieku un biežāk smaidīt.

Kad tu uzsmaidi kādam bērniņam vai pamāj viņam ar roku, un viņš tev atbild ar smaidu, kad tu ar mīļumu aplūko kādu dzīvnieciņu un to samīļo, kad tu apjūsmo krāšņas puķes vai taurenīti – tā jau ir dāvana, jo tu apmainies ar savu mīlestības enerģiju ar visu esošo un tādējādi iepriecini un dziedini Māmuļas Zemes Dvēseli. Un šādu mirkļu, kad prāts vēl nav paspējis iejaukties un izpaužas tava dvēsele, tavā dzīvē taču ir bijis tik daudz! Un tu sajūti tad, cik daudz tavā dvēselē siltuma un mīļuma mīt.

Un es izsaku nodomu dot visur, kur es esmu. Dot katram, ar ko saskaros. Es ar pateicību pieņemu visas dāvanas, ko sniedz man dzīve. Es pieņemu to, ko dāvā man Māte Daba – saules gaismu un putnu dziesmas, vēju, lietu un sniegu. Un es esmu atvērta tam, lai saņemtu to, ko dāvā man citi. Es dodu ar prieku un saņemu ar pateicību rūpju, atzinības un mīlestības dāvanas. Es to esmu pelnījusi, es mīlu sevi un citus. Katru reizi, satiekot cilvēkus, es domās novēlu viņiem laimi, prieku un vairāk iemeslu, lai pasmaidītu.

Neticiet sliktajam, jo tam ir vienīgais uzdevums – likt jums pamanīt, kas vēl ir jāmācās, lai varētu ieraudzīt un novērtēt labo ap sevi. Un kā tu vislabāk mācies? Ar to, ka tu redzi, kas tev ir un esi apmierināts. SAI BABA saka: „Redzi Gaismu ap sevi. Redzi bezgalīgu mīlestību, kurā tu esi ieguldināts. Redzi to katru dienu vairāk un vairāk. Un katra diena tev atklās savu jēgu un rādīs tev, kāda dāvana tā ir! Kad saule riet un diena iet uz beigām, jautā sev, ko tev izdevās jaunu piedzīvot, ko iemācīties un pieredzēt. Vai tev šodien vēlreiz izdevās skaidrāk saprast, kāds brīnums ir tava dzīve? Vai tu pamanīji, cik daudz mīlestības ir ap tevi?”
Es esmu pateicīga par visu, no kā varu mācīties, es priecājos par savu mūžu, par visu, ar ko esmu sastapusies. Es to cenšos saprast ar atvērtu sirdi, jo „zināšanas, kas saistītas ar atvērto sirdi, ir pamats tam, ko meklē tava patiesā būtība. Un tā jau ir patiesā atbrīvošanās.” (SAI BABA)

Domās pārlūkoju visas nometnē pavadītās dienas un redzu, ka tās bija līdz malām piepildītas ar sauli, siltumu, saticību, mīlestību, vēlmi vairāk izzināt sevi, savas spējas, iepazīt citus. Tās bija piepildītas ar prieku, atvērtību un izpalīdzību, kopīgiem darbiņiem. Nevienu mirkli nebija garlaicīgi un vienmēr bija, ko darīt. Es sajutu sevi kā daļiņu no dabas. Un es esmu harmonijā ar dabu un sevi, priecājos par dabas skaistumu un plašumu. Es eju gar puķu dobēm un apbrīnoju „Zemes smaidu”, kas ir tik skaists! Tās ir krāšņās puķes. Es ierakos ar degunu flokšu maigo ziedlapiņu kupenā, ieelpoju to rūgteno smaržu, kas atgriež mani bērnības sajūtās.
Es sūtu savu mīlestību un pateicību visam, ko saredzu, sadzirdu un sasmaržoju. Sūtu mīlestību Stihiju gariem un pateicību par sargāšanu, siltumu un harmoniju!

Šajās dienās mēs visi paveicām ļoti svarīgu darbu – piedevām un lūdzām piedošanu sev un citiem, jo tikai piedodot, cilvēks iegūst bezgalīgu brīvību, atbrīvojot vietu jaunām lietām, atziņām, enerģijām, jaunai apziņai, jauniem cilvēkiem savā dzīvē. Es apzinos, ka pagātnes saskarsme man ir bijusi vajadzīga. Visi cilvēki, ko esmu savā dzīves ceļā sastapusi, ir tikai es pati, kura atspoguļojas daudzajos spoguļos. Mēs taču visi esam vienas un tās pašas liesmas dzirksteles. Un mēs esam apņēmušies spēlēt lomas, lai ieraudzītu to, kas mēs patiesībā esam. Un mums ir jānospēlē šīs lomas bez pieķeršanās, ar bezgalīgu pieņemšanu un beznosacījuma mīlestību. Es apzinos, ka priekšā mums ir atgriešanās pie sevis, pie Radītāja. Un šāda apzināšanās palīdz man iet pa dzīvi.

Es piedodu, lūdzu piedošanu un pateicos visiem cilvēkiem, kurus esmu satikusi savā dzīves ceļā. Varbūt esmu kādu tīši vai netīši sarūgtinājusi, kādu negribēju saprast, par kādu slikti padomāju. Lūdzu, piedodiet. Pateicos par to, ka jūs esat bijuši manā dzīvē, pateicos par dzīves stundām, par to, ka esmu iemācījusies pieņemt savas kļūdas, tās labot un vairs neatkārtot.

Es lūdzu piedošanu savai Dvēselei par to, ka reti esmu runājusi ar viņu, nemācēju sadzirdēt, ko viņa vēlās, lai es izdaru, tādējādi iepriecinot viņu. Šobrīd, kad esmu harmonijā ar dabu, tās skaņām, smaržām un krāsām, kad izbaudu to, es pabaroju savu Dvēseli. Es sajūtu, ka viņa ir priecīga. Mana Dvēselīte! Es mīlu tevi, es tevi iepriecinu un sakārtoju.

Es lūdzu piedošanu sev. Un es sev piedodu, ka esmu pieļāvusi sliktas domas par sevi; piedodu sev mazvērtības sajūtu un to, ka pazemināju sevi un noliedzu savu sievišķību. Ar šī brīža apziņu saprotu, ka esmu bezgalīgā gaismas būtne, vienota ar Radītāju, esmu gudrība un viedums. Un es izsaku nodomu, lai jaunā apziņa kā bezgalīgā gaisma un mīlestība nostiprinās manā sirdī, dvēselē, domās, sajūtās, velmēs un rīcībā.
Es pateicos saviem bērniem par to, ka viņi ir ienākuši manā dzīvē. Pateicoties jums, es iepazinu mātes laimi. Mani mīļie, piedodiet mani un es arī piedodu sevi par to, ka varbūt esmu veltījusi jums par maz uzmanības, apzinīgi pildot savus darba pienākumus, un nebiju jums klāt brīžos, kad jums bija vislielākā vajadzība pēc manas klātbūtnes, mana smaida, sapratnes un mierinājuma, kad jums visvairāk gribējās nevis pamācības, bet cilvēcisko siltumu. Lūdzu, piedodiet.

Es piedodu jums par visu un mīlu jūs tādus, kādi jūs esat. Un lai mana mīlestība palīdz jums dzīvē, pasargā no bailēm un neveiksmēm. Pateicos jums par pirmajiem vārdiem, par jūsu saulainām actiņām, par smaidiem, par saskarsmes prieku, par atbalstu grūtajos brīžos, par to, ka esat mani ļoti daudz ko iemācījuši, palīdzējuši kļūt labestīgākai, iemācījuši tikt galā ar grūtībām, emocijām un nepatikšanām. Es ļoti priecājos, ka jūs arī esat šajā nometnē, darbojaties, augat garīgi, mācāties saskarsmi, mācāties mīlēt un pieņemt mīlestību, pieņemt sevi un citus, sadzīvot, priecājaties par to, ka esat šeit un tagad.

Es sāku apzināties, ka nu ir pienācis laiks ienākt manā dzīvē bezgalīgajam iespēju laukam. Visas šīs iespējas jau pastāv, un es varu izvēlēties no tām. Es mainu savu apziņu un tā mani iedvesmo. Jau ir realizējies mans senais sapnis – dziedāt korī. Un noteikti realizēsies arī citi drosmīgi un tālejošie sapņi. Es atveru savu sirdi un ticu iespējām. Es zinu, ka manu nodomu enerģija ir spēcīgāka par pierasto ķermeņa programmu pretestību. Es nododu ķermenim savu iedvesmu, mērķtiecību, mīlestību pret dzīvi, manas esības bezgalības sajūtu, ticību sev un iespējai. Es atlaižu sevi veco un svētīju savu nākotnes dzīvi. Es to veidoju pati. Es ticu sev! Es apzinos savu dievišķo dabu. Tas mani iedvesmo! Es mīlu visu, kas ir. Man ir viss, ko es vēlos. Man viss izdodas. Es esmu vesela un laimīga, un mani mīļie un tuvie ir veseli un laimīgi. Es esmu darbīga, aktīva un radoša. Es mīlu un esmu mīlēta. Mana planēta ir Gaismas un Mīlestības planēta. Mēs visi kopā esam viens, mēs esam Viss, mēs esam Radītājs.

Šodien ir mūsu pēdējā diena Gaismas un Mīlestības nometnē. Esi laimīgs un pasargāts, šis Zemes nostūrītis. Es sūtu savu mīlestību un pateicību tā saimniekiem, kuri sirsnīgi un viesmīlīgi uzņēma, garšīgi un veselīgi baroja, noguldināja un rūpējās par katra vajadzībām, un tiem cilvēkiem, kuri izstrādāja un realizēja visu dienu pasākumus. Es sūtu savu mīlestību visiem nometnes dalībniekiem. Es sveicu jūs uz Zemes Gaismas dubultnieka! Pateicos jums par kopā būšanu.

Paldies!

Tatjana Gromska
Kvantu Pārejas Nometne
2017. g. 11. augustā