SIA "DVS Urantija"
Elizabetes ielā 91/93-2
Tel. 67286363, 29276118
E-pasts: urantija@e-apollo.lv

   

Reiz kādā dziedināšanā noskaidrojās, ka cilvēkam ir bijis, bet tagad nav neviens sargeņģelis. Tas bija tik dīvaini, jo katram cilvēkam ir jābūt sargeņģelim un, lielākoties, tie ir vairāki. Eņģeļu un sargeņģeļu skaits nav ierobežots un ir aplami domāt, ka cilvēkam ir tikai viens vienīgs eņģelis. Skaits ir atkarīgs no daudziem nosacījumiem, tādiem kā cilvēka Kosmiskais un Zemes Dvēseles uzdevums; reinkarnāciju skaits, tumsas jeb lejupejošo korekcijas cilvēka scenārijā; ģimenē un dzimtā lejupejošo cilvēku tumsas spēks utt.

Čenelinga ceļā noskaidrojām, ka eņģeļu nav cilvēka paša vainas dēļ: gribēja kā labāk, bet sanāca kā parasti. Situācija bija tik ikdienišķa, ka mēs visi sākām pārskatīt savus eņģeļus un izrādījās, ka gandrīz katram bija mazāk sargeņģeļu nekā vajadzēja būt.

Kas tas bija par notikumu, kura dēļ bija „pazaudējušies” eņģeļi? Padomājiet arī Jūs par šādu vai līdzīgu situāciju, kuru aprakstīšu turpmāk. Vai Jums ir gadījies, ka esat par kāda dzīvību ļoti jo ļoti noraizējušies? Iespējams, ka kāds Jums tuvs cilvēks bija nokļuvis nāves briesmās: cietis avārijā, smagi saslimis, iekļuvis negadījumā utt. Vai varat atsaukt atmiņā šādu notikumu? Vai spējat atcerēties ko un kā tajā brīdī lūdzāt un piesaucāt? Vai atceraties, ka bijāt gatavi šķirties no jebkā, lai tikai notiktu brīnums un Jūsu lūgums par kāda dzīvības glābšanu un situācijas izmainīšanu tiktu uzklausīts? Vai atceraties, ka tādā reizē (vai tādās reizēs) izteicāt nodomu ka, lai visi Gaismas spēki palīdz, tai skaitā visi eņģeļi un, iespējams, pirmo reizi dzīvē lūdzāt pat dieva palīdzību.

Tādos brīžos cilvēki lūdzas „no visas sirds”, bez vērtējuma ko domā apkārtējie. Tieši tādos brīžos Jūs, mīļie lasītāji, esat aizsūtījuši savu sargeņģeli palīgā tam, par kura dzīvību esat noraizējušies. Protams, eņģelis dodas izpildīt, iespēju robežās, Jūsu lūgumu. Tiktāl viss it kā būtu kārtībā. Un tagad jautājums: „Vai pēc tam, kad eņģelis cik spēja ir palīdzējis un notikums ir garām, neatkarīgi no rezultāta, vai Jūs viņu pasaucāt atgriezties pie Jums? Nē? Un cik tādu gadījumu ir bijis Jūsu šajā dzīvē? Un cik eņģeļus esat izdāļājis iepriekšējās dzīvēs?”

Nekas jauns – tā rīkojas lielākais vairums cilvēku, kuriem ir mīlestības pirmsākums un sirdsapziņa.

Vai gribat palūgt saviem Gaismas sargeņģeļiem atgriezties?

4.meditācija  Eņģeļu atsaukšana „ mājās”.

Iesēdies brīvi, atslābini ķermeni un prātu. Sagatavo savu būtību meditācijai. Dod atļauju sev, ka meditēsi.

Domās izsauc savus Gaismas un Mīlestības skolotājus, Dzīvās Gaismas un Uguns enerģijas no Centrālās Saules un ļauj šo enerģiju plūsmai viegli un brīvi plūst caur tevi uz māmuļas Zemes veidolu – fizisko zemi, enerģētisko apvalku ap Zemi un Zemes dvēseli Maldenu.

Esi kā tilts starp Radītāju un Zemes māti. Esi Gaismas tilts, kur Gaismas enerģija no Centrālās Saules iestiprinās tevī un plūst uz māti Zemi.

 Esi kā mīlestības tilts, kur mātes Zemes mīlestība caur tevi paceļas augšup un dodas plašajā, bezgalīgajā Visumā.

Esi kā Gaismas un Mīlestības tilts enerģiju plūsmai tevī un Tīrās Gaismas un Mīlestības enerģiju plūsmai ap tevi, telpā, ārpus telpas.

Vizualizē, ka enerģija no tevis plūst mirdzoša starojuma veidā, kas mijiedarbojoties ar visu tevī un ap tevi savienojas, veidojot Gaismas dzīvības zieda struktūru redzamajā un neredzamajā esībā.

Viss ap tevi pārvēršas Gaismas un Mīlestības enerģiju harmoniskā mijiedarbībā Gaismas dzīvības zieda evolūcijas formā.

dziv zieds

Kādu mirkli ļauj Gaismas un Mīlestības enerģiju plūsmai brīvi un viegli plūst tevī un ap tevi.

Iztēlojies, ka esi Gaismas sfēras vidū, kur sfēras varavīkšņaino, tīrās Gaismas enerģiju starojumu veido enerģiju plūsmas, kuras ieplūst tevī no Kosmosa Centrālās Saules caur galvas augšpusi un plūst pa mugurkaulu, pa kājām un, piepildot, visu tavu ķermeni, uz mātes Zemes centru. Vizualizē, ka Vitalitātes enerģija, kas rotaļīgi un viegli caur „0” enerģētisko centru  no mātes Zemes, ceļas augšup pa tevi, pa kājām, pa muguru un vēdera dobumu uz augšu, pa kaklu un galvas augšpusi uz Centrālo Sauli bezgalīgajā Kosmosa telpā. 

Kad sajūti sevi piepildījis ar Gaismas un Mīlestības spēka enerģijām, vizualizē sevi ar saules lēkta gaismu piepildītā pļavā vai dārzā ar ziedošām lielām ābelēm un ceriņiem. Tev tagad ir viss, kas var radīt tevī harmonijas sajūtu – Gaismas un Mīlestības enerģijas ieskauj tavus smalkos ķermeņus, bet tavu augumu apspīd austošas saules siltie stari. Rīta vējš atnes ceriņu smaržu, bet acis veldzējas raugoties ābeļu ziedos. Rītam piestāv putnu balsis un lapu šalkoņa.

Viss apkārt ir tā, lai tevī būtu harmonija. Tādos brīžos ir viegli parunāties ar saviem sargeņģeļiem. Domās atrodi kādu ērtu vietu, kur apsēsties pirms sarunas ar saviem sargeņģeļiem.

Vizualizē, ieraugi, vienkārši izdomā, ka brīdī, kad tu nolem parunāties ar saviem sargeņģeļiem, viņu esības lēnām pieņem trauslus, taču labi saredzamus, gaisīgus eņģeļu apveidus. Eņģeļu apveidi ir mirdzoši baltas krāsas veidolos, tomēr katrs eņģelis atšķiras ar papildstarojumu no varavīkšņu krāsu paletes. Kāda eņģeļa veidols izgaismojas balti rozā starojumā, kāds cits eņģelis balti gaiši zilā, vēl cits balti violetā...

Pārskati savus eņģeļus un, iespējams, tu apjautīsi, ka uz sarunu ar tevi nav ieradušies visi tavi eņģeļi. Kur gan tie ir? Aizkavējušies? Ceļā? Visticamāk, ka viņi ir laika telpā, kur neesi tu un, kur viņiem arī nav jāatrodas. Viņi nav aizraidīti, bet viņi arī nav paaicināti atgriezties pie tevis. Palūdz eņģeļiem, kurus jau tu redzi, nedaudz uzgaidīt. Uzgaidīt tos, kuri vēl nav ieradušies.

Domās, Dvēseles līmenī pasauc savus eņģeļus atgriezties pie tevis: „Es esmu tavas „mājas”, mans eņģeli. Es esmu jūsu „mājas”, mani eņģeļi, kurus esmu sūtījis pasaulē, lai palīdzētu tiem, kuriem, manuprāt, bija vajadzīga vislielākā palīdzība fiziskā veidola līmenī.

Mani mīļie eņģeļi, es jūs mīlu tāpat kā savus mīļos un tuvos un, lūdzu, lūdzu, piedodiet, ka dažkārt mīlot arī citus, es esmu mazāk mīlējis sevi, jo biju ar mieru atsacīties no jūsu klātbūtnes citu pasargāšanas dēļ.

Mani mīļie sargeņģeļi, lūdzu, piedodiet, ka savas nezināšanas un neizpratnes dēļ, esmu jūs sūtījis citiem palīdzēt, bet esmu aizmirsis jūs pasaukt mājās.

 Mani mīļie Gaismas un Mīlestības sargeņģeļi, lai kur jūs arī atrastos – kādos tālumos un plašumos, pagātnē vai tagadnē, no šīs vai jau pat iepriekšējo dzīvju laika, lūdzu, atgriezieties pie manis atpakaļ. Lūdzu esiet atkal kopā ar mani ik mirkli. Lūdzu sargiet mani, lūdzu pavadiet mani, lūdzu māciet man apgūt visu labo, ko vien jūs spējat man dot kā mani Gaismas un Mīlestības sargeņģeļi.

Lūdzu, palīdziet man būt līdzsvarā starp manām materiālajām un garīgajām vēlmēm. Palīdziet man apgūt un izprast dvēseles mācību materiālajā pasaulē un palīdziet man stiprināt manu garīgo Dvēseles ticību, uzticību un paļāvību jums.

Mani Gaismas un Mīlestības sargeņģeļi, lūdzu, piedodiet man un atgriezties mājās, es jūs saucu un gaidu atgriežamies pie manis.

Un, ja tas ir iespējams, es lūdzu atgriezties savās „mājās”  arī tos sargeņģeļus, kuri ir projām no maniem mīļajiem un tuvajiem.

Lūdzu manu mīļo: meitas, dēla, brāļa, māsas, vecāku, mazbērnu, vīra, sievas vai drauga sargeņģeļi – arī jūs, lūdzu, atgriezieties savās „mājās”.

Domās vizualizē savus mīļos un tuvos un, nosaucot savu tuvinieku vārdus, izsauc viņu sargeņģeļus un palūdz, lai sargeņģeļi atgriežas, samīļo tavus mīļos un paliek pie viņiem sargāt savus sargājamos. Ieraugi, sajūti, gluži vienkārši notici tam, ka tā ir, ka taviem mīļajiem un tuvajiem pakāpeniski sāk atgriezties eņģeļi, kuri bija „nozaudējušies” laikā un telpā.

Ieraugi, kā tu un tavi mīļie un tuvie, esat milzīgu, smaidīgu un stipru Gaismas un Mīlestības eņģeļu ieskauti.

Ja vēlies, paaicini savus mīļos un tuvos kopā ar visiem jūsu sargeņģeļiem uz tējas dzeršanu. Vizualizē brīnišķīgu, saulainu ziedošu ābeļu dārzu ar garu ozolkoka galdu uz kura kūp smaržojoša pļavas ziedu tēja. Mazos, māla trauciņos šūnu medus mirdz dzintara nokrāsā. Paaicini visus pie galda – visus jūsu Gaismas sargeņģeļus un visus tev mīļos cilvēkus. Patērzējiet, pajokojaties un izbaudiet mīlestību, ko spējat dāvāt viens otram un saņemt viens no otra ar pateicību.

Padzer tēju kopā ar saviem Gaismas un Mīlestības sargeņģeļiem.

Sargā arī tu savus eņģeļus. Sargā sevi un tad arī Radītājs tevi sargās.

Tad pateicies visam, kas Tev ir apkārt. Pasaki paldies mātei Zemei, pasaki paldies plašajam vienotajam Visumam, Gaismas spēkiem un Visaugstākajam Kosmiskajam Radītājam. Pasaki paldies saviem Gaismas un Mīlestības Sargeņģeļiem, it īpaši tiem, kuri no „pazaudēšanās” citā laika telpā ir atgriezušies „mājās”. Pateicies visiem, arī pats sev, ka Tu esi tas, kas Tu esi.

Un lēnām sāc atgriezties šeit un tagad. Lēna ieelpa. Lēna izelpa. Vēl viena ieelpa un izelpa un lēnām atver acis. Kad atvērsi acis – noteikti uzsmaidi pats sev un pasaulei. Un tu redzēsi – ar laiku arī tev pasaule sāks uzsmaidīt - tāpat vien.

Šīs meditācijas noslēgumā ir vizualizējamā sadaļa, kura ir ņemta „no dzīves”. Insulta laikā 1996.gada pavasarī biju jau „paņemta prom uz viņu Sauli”. Nezinu, kā tas izpaudās fiziskajā pasaulē, jo atceros tikai sarunu „viņā Saulē”. Baltas, nopietnas un nedaudz neapmierinātas  būtības man paziņoja, ka viņas ir nolēmušas mani pārcelt uz „šo Sauli”, jo „tur” es veltīgi izniekojot savu laiku un nepildu savu Dvēseles uzdevumu – proti: izvairos strādāt par dziednieci. Kādu brīdi man bija pat prieks, ka esmu ārā no „tur” vietas. Saruna bija garāka un man ne visai patīkama, kuras laikā es pēkšņi atjēdzos, ka „tur” man ir palikuši divi nepilngadīgi bērni 4 un 14.gadus mazi, par kuriem nerūpēsies neviens, ja nebūs manis. Es apsolījos, ka pildīšu savu uzdevumu, ja „viņi” mani atgriezīs un pārcels „tur”.  Tā atgriezos „šajā Saulē”, taču solījumu nesteidzos pildīt. Gāja gadi, bet es turpināju strādāt Zemkopības ministrijā Lauksaimniecības stratēģijas departamentā. Pēkšņi, kādā dienā sajutu sev līdzās vēl vienu eņģeli. Apjuku, jo tas bija robežeņģelis, kurš ierodas, lai pārceltu uz „viņu Sauli”. Viņš man neko neteica, tikai sekoja soli solī. Kad beidzot neizturēju, palūdzu mājiniekus mani netraucēt un ieslēdzos virtuvē, jo tā bija telpa ar vismazāko trokšņu līmeni.

Apsēdos pie lielā ozolkoka galda un uzliku divas tējas krūzes: vienu sev, otru neatlaidīgajam sekotājam. Iespējams, no malas tas izskatījās dikti ērmīgi. Tomēr centos izskatīties mierīga un „pieklājīga”. Kādu laiciņu klusējām raugoties viens otrā. Man nedaudz drebēja rokas, tomēr pārvarot sevi, es robežeņģelim pajautāju viņa „vizītes” nodomu. Viņš mierīgi man paziņoja, ka ir ieradies pēc manis, lai mani pārceltu. Es viņam atbildēju, ka insulta slimības laikā „viņi” man bija apsolījuši tiesības vēl būt „šeit” sešus gadus, līdz brīdim, kamēr vecākais bērns var parūpēties par jaunāko, un viņš ir ieradies pirms norunātā laika. Eņģelis pasmaidīja un teica, ka „viņi” ir nolēmuši mani pārcelt ātrāk, jo es nepildu norunu- joprojām neesmu sākusi strādāt par dziednieci...

Sarunas laikā eņģelis nedzēra no krūzes. Pieņēmu lēmumu, ka sākšu nodarboties ar profesionālo dziedināšanu. Eņģelis izzuda, atstājot man tiesības būt ar robežeņģeliem kontaktā tad, kad vēlos. Tēju tomēr izdzēru. Tas bija savādi, taču manā atmiņā tā ir palikusi kā viena no brīnišķīgākajām tējas dzeršanām, tāpēc esmu iekļāvusi meditācijā šo bezgalīgi savādo un vienlaicīgi burvīgo saskarsmi ar eņģeļiem.

Mīliet savus eņģeļus, jo viņu mīlestība pret jums ir bezgalīga...